Gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs tuvākā gada laikā plāno mainīt mājokli, liecina aptauja

Apmēram 12 procenti aptaujāto tuvākajā nākotnē plāno jauno mājokli pirkt, savukārt seši procenti gatavojas mainīt esošo dzīvesvietu un jauno mājokli īrēt. Vēl četri procenti nav izlēmuši, pirkt vai īrēt, bet plāni mainīt esošo dzīvesvietu viņiem arī ir.

Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ar ienākumiem, kas pārsniedz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt īrēt jaunu mājokli plāno gados jaunāki iedzīvotāji – vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

"Biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt nevis pirkt mājokli, ir uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, kā arī nevelēšanās piesaistīties vienai vietai, jo jauni cilvēki vēl nav izlēmuši par nākotnes dzīves plāniem. Savukārt izvēli par labu nekustamā īpašuma iegādei iedzīvotāji visbiežāk pamato ar vēlmi pēc stabilitātes un apņemšanos savus līdzekļus investēt sev piederošā nekustamā īpašumā, nevis maksāt par mājokļa īri. Turklāt, ieguldījumu nekustamajā īpašumā iedzīvotāji uzskata par drošu ilgtermiņa investīciju," saka "Kantar" Zīmolvedības eksperte Inta Priedola.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz 40 procenti iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā plāno mainīt dzīvesvietu, meklēs dzīvokli ēkā, kas uzbūvētā pēc 2000. gada, vēl 30 procenti meklēs mājokli ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada.

"Vērtējot iedzīvotāju pieprasījumu pēc mājokļa kredītiem, redzam, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas jaunbūves, tostarp arī otrreizējā tirgū. Jaunais projekts spēj klientam nodrošināt labākus dzīves apstākļus, nodrošinot gan ērtāku un attīstītu infrastruktūru, gan augstāku dzīves kvalitāti. Redzam, ka jaunajos projektos cilvēki rezervē dzīvokļus jau būvniecības sākumposmā – to liek darīt gan nepietiekamais piedāvājums tirgū, gan augošās cenas. Tāpat aug pieprasījums pēc dzīvokļiem kvalitatīvi renovētajās ēkās. Tomēr vislielāko pieaugumu šogad vērojam privātmāju segmentā – finansēšanas apjoms šajā segmentā gandrīz divkāršojies, bet darījumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 60 procentiem," skaidro "SEB bankas" Privātpersonu konsultāciju centra vadītājs Māris Opincāns.

Svarīgākie argumenti, kāpēc cilvēki izvēlas jaunbūves, ir garantija un ilgāks kalpošanas laiks, pārliecība, ka jaunie projekti ir labāki un komfortablāki par vecajiem, ka tajos tiek izmantoti kvalitatīvi būvmateriāli, kā arī tie visbiežāk ir energoefektīvāki un līdz ar to būs zemākas izmaksas par apkuri, liecina Kantar aptaujas dati. Savukārt vecāku ēku galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām, ir zemākas cenas. Turklāt vairāki respondenti atzīmē, ka neuzticas jauno projektu kvalitātei.

"Būvniecības kvalitāte un ēku energoefektivitāte šobrīd kļūst arvien svarīgāki faktori iedzīvotājiem gan iegādājoties, gan būvējot māju. Meklējot dzīvokli, vienmēr svarīgi izpētīt attīstītāju, uzzināt vairāk par būvmateriāliem, kas tiek izmantoti, par inženiertehniskiem risinājumiem, jo tas nav stāsts tikai par ēkas kvalitāti kopumā, bet arī par to energoefektivitāti. Dzīvošana ēkā ar augstu energoefektivitātes klasi nozīme gan veselīgāku klimatu miteklī, gan zemākus rēķinus. Savukārt "SEB banka" iedzīvotājus, kuri izvēlas šādu mājokli, atbalsta ar izdevīgākiem finansēšanas nosacījumiem, tagad piedāvājot Zaļo mājokļa kredītu. Turklāt šis aizdevums ir paredzēts ne tikai dzīvokļiem jaunajos projektos, bet arī renovētām ēkām un privātmājām," turpina Opincāns.

Meklējot jauno dzīvesvietu, 30 procenti no tiem, kuri plāno to mainīt, izvēlēsies Rīgu vai Pierīgu, liecina aptaujas dati.

Kā norāda Priedola, Rīgu izvēlas tāpēc, ka tur ir darba vietas vai plašākas iespējas darbu atrast, kā arī iespēja saņemt lielāku atalgojumu. Citu reģionu iedzīvotāji vēlētos mainīt dzīvesvietu uz galvaspilsētu arī aktīvākas kultūras dzīves dēļ, kā arī, mainoties ģimenes apstākļiem, piemēram, pēc laulībām. Savukārt uz Pierīgu no galvaspilsētas pārceļas dabas, svaiga gaisa un klusuma, kā arī cenu dēļ, jo dzīvokļi Pierīgā ir lētāki. Uz Rīgas reģionu pārceļas arī tie, kuri vēlas pirkt vai būvēt māju ģimenes pieauguma dēļ un kuriem ir vēlme, lai bērni augtu tuvāk dabai.

"Aptaujas rezultāti saskan arī ar mūsu datiem – vairāk nekā 80 procenti no finansējuma, kas šī gada deviņos mēnešos piešķirts dzīvokļu iegādei, paliek Rīgā un Pierīgā – tas ir aktīvākais reģions. Runājot par privātmājām, redzam, ka puse no finansējuma ir Pierīgā, bet 15 procenti – Rīgā, kas skaidrojams arī ar īpašuma pieejamību. Novērojam arī tendenci, ka klienti, kuriem jau šobrīd ir kredīts, nolemj iegadāties vai būvēt lielāku mājokli, izmantojot starpfinansējuma risinājumu. Starpfinansējums palīdz pāriet no esošā mājokļa uz jauno mājokli, uz noteiktu brīdi esot ar divām saistībām un diviem īpašumiem," noslēdz Māris Opincāns.

Lai uzzinātu vairāk par pētījuma rezultātiem, kā arī izklausītu ekspertu viedokli par situāciju nekustamā īpašuma tirgū, ikviens aicināts pievienoties tiešsaistes pasākumam "Kustība nekustamā īpašuma tirgū", kas notiks 8. decembrī pulksten 14 "SEB" bankas "Facebook" profilā.

Pasākumā piedalīsies: