Kā skaidro speciālisti, privātmāju īpašniekiem, atšķirībā no lielo ēku (komerciālo un daudzdzīvokļu namu) īpašniekiem un pārvaldniekiem, nevajadzētu satraukties par to, ka sniega kārta kaitēs jumtam un to kādā veidā sabojās. Lielākās bažas ir par drošību un to, vai, sniegam kūstot, kupena vai lāstekas neuzkritīs virsū cilvēkam, kas dažkārt var beigties pat ar pavisam bēdīgu iznākumu. "Ja mājas jumts nav savu laiku nokalpojis, tad tam vajadzētu izturēt slodzi, ko rada pat vienu metru bieza sniega kārta," stāsta Viktors Vēbers. Savukārt lielās ēkas jumtus nepieciešams attīrīt, kad sniega sega sasniegusi 15 līdz 20 centimetru biezumu. "Katrai ēkai ir sava riska kategorija, no kuras vajadzētu sākt tīrīt sniegu, bet pēc mūsu pieredzes 20 centimetri ir maksimums, kurš ir pieļaujams," par lielo ēku specifiku pastāsta Edgars Kozaks.
Privātmāju saimniekiem eksperti iesaka vadīties pēc sava acumēra – ja sniegs ir sakrājies un gaidāms atkusnis, tad labāk vismaz bīstamajās zonās, piemēram, virs durvīm, kur cilvēku plūsma ir lielāka, sniega kārtu no jumta notīrīt. Ja privātmāja cilvēkam pieder jau vairāk nekā gadu un šī nav pirmā kopīgā ziema, tad saimnieks jau zinās, kā ziemā jumts "uzvedas" un kuras ir riskantākās zonas. "Daudz kas atkarīgs arī no jumta seguma veidiem. Piemēram, ja mājas jumts ir no gluda skārda, tikko kā metāls saulītē uzsils, tā sniegs uzreiz šļūks lejā, un, ja nav saliktas sniega barjeras, tad var arī gadīties, ka sniegs uzkrīt virsū cilvēkam. Savukārt, ja ir bitumena šindeļa jumts, tad sniegs tajā labāk ieķersies un lejā tik viegli nešļūks." Jumtu speciālists gan uzsver, ka, ja šindeļa jumts nav kvalitatīvi ieklāts, tad bieza sniega sega var rezultēties ar potenciālām sūcītēm jumtā, kas, protams, nav labi.
Nekādā gadījumā pašam saimniekam nevajadzētu kāpt uz jumta, lai notīrītu sniegu. "Visiem cilvēkiem, kuri strādā uz jumtiem, ir nepieciešams sertifikāts par darbu augstumā, lai zinātu, kā un kur sevi piestiprināt," stāsta Kozaks. Speciālisti skaidro, ka privātmāju ar slīpajiem jumtiem īpašniekam visdrošāk ir ar pagarinātu sniega lāpstu, liekšķeri vai birsti lēnām kasīt sniegu lejā vai dabūt to nost vismaz no dzegām, tādējādi mazinot riskus, ka tas var apdraudēt cilvēkus. Savukārt uz plakanajiem jumtiem sniegs pavisam droši var stāvēt līdz atkusnim, kad tas nokusīs pats.
Ja šajā ziemā mājas saimnieks redz, ka konkrētās vietās sniegs šļūc lejā, tad bezsniega periodā var nodarboties ar mājas uzlabošanas darbiem un šajās vietās uzstādīt sniega barjeras, lai šādas situācijas neatkārtotos arī nākamajā ziemā, teic Viktors Vēbers, uzsverot, ka nevajadzētu paļauties uz lētākajām sniega barjerām, kas dažkārt sniega radīto slodzi var neizturēt, turklāt vislabāk izvēlēties cauruļveida sniega aiztures barjeru.
Ja tomēr uzskati, ka mājas jumts no sniega jāattīra pilnībā, to uztici profesionāliem jumiķiem, jo tikai viņi zinās, cik stipri darboties ar lāpstu, lai nesabojātu jumtu, jo, kā teic "Roofmaster" eksperts, jumtu var sabojāt viegli, taču to salabot ir laikietilpīgs un ļoti dārgs darbs: "Esam labojuši ļoti daudz jumtus, kur ēku īpašnieki pasūtījuši tīrītājus, kuri nav jumiķi. Jumiķi sezonas laikā klāj jumtus un viņi zina, kā jumts jātīra, lai to nesabojātu."