Kā skaidro speciālisti, privātmāju īpašniekiem, atšķirībā no lielo ēku (komerciālo un daudzdzīvokļu namu) īpašniekiem un pārvaldniekiem, nevajadzētu satraukties par to, ka sniega kārta kaitēs jumtam un to kādā veidā sabojās. Lielākās bažas ir par drošību un to, vai, sniegam kūstot, kupena vai lāstekas neuzkritīs virsū cilvēkam, kas dažkārt var beigties pat ar pavisam bēdīgu iznākumu. "Ja mājas jumts nav savu laiku nokalpojis, tad tam vajadzētu izturēt slodzi, ko rada pat vienu metru bieza sniega kārta," stāsta Viktors Vēbers. Savukārt lielās ēkas jumtus nepieciešams attīrīt, kad sniega sega sasniegusi 15 līdz 20 centimetru biezumu. "Katrai ēkai ir sava riska kategorija, no kuras vajadzētu sākt tīrīt sniegu, bet pēc mūsu pieredzes 20 centimetri ir maksimums, kurš ir pieļaujams," par lielo ēku specifiku pastāsta Edgars Kozaks.
Privātmāju saimniekiem eksperti iesaka vadīties pēc sava acumēra – ja sniegs ir sakrājies un gaidāms atkusnis, tad labāk vismaz bīstamajās zonās, piemēram, virs durvīm, kur cilvēku plūsma ir lielāka, sniega kārtu no jumta notīrīt. Ja privātmāja cilvēkam pieder jau vairāk nekā gadu un šī nav pirmā kopīgā ziema, tad saimnieks jau zinās, kā ziemā jumts "uzvedas" un kuras ir riskantākās zonas. "Daudz kas atkarīgs arī no jumta seguma veidiem. Piemēram, ja mājas jumts ir no gluda skārda, tikko kā metāls saulītē uzsils, tā sniegs uzreiz šļūks lejā, un, ja nav saliktas sniega barjeras, tad var arī gadīties, ka sniegs uzkrīt virsū cilvēkam. Savukārt, ja ir bitumena šindeļa jumts, tad sniegs tajā labāk ieķersies un lejā tik viegli nešļūks." Jumtu speciālists gan uzsver, ka, ja šindeļa jumts nav kvalitatīvi ieklāts, tad bieza sniega sega var rezultēties ar potenciālām sūcītēm jumtā, kas, protams, nav labi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
