Kam pievērst uzmanību, lai pēc sniegotas ziemas nebūtu jāmaina mājas jumts  (1)

Vai esi ievērojis, ka pie dažu māju jumtiem veidojas vairāk lāstekas, savukārt pie citiem – mazāk? Lāsteku parādīšanās iemeslus var iedalīt divās kategorijās: dabiskie un mākslīgie. Pirmajā ietilpst dienas temperatūras svārstības – lāstekas visstraujāk "aug" tad, kad pa dienu gaisa temperatūra ir aptuveni +5°C, savukārt naktī līdz -10°C. Pie mākslīgajiem iemesliem galvenokārt ir pieskaitāma slikta jumta seguma siltumizolācija, kas noved pie lāsteku veidošanās pat pie nemainīgi zemas temperatūras. Lāstekas uz jumta veidojas, sniegam kūstot. Pateicoties siltumam, kas nāk no bēniņiem, zem jumta esošajam ventilācijas caurulēm, kā arī nepietiekamas siltumizolācijas dēļ. Siltums, kam būtu jāpaliek telpās, caur plaisām nokļūst ārpus mājas un sasilda sniegu uz jumta nogāzēm. Izkusušais ūdens pamazām plūst uz leju un ārējās temperatūras ietekmē atkal sasalst. Tādējādi uz jumta seguma parādās lāstekas un pat veseli ledus bluķi, kas var būt bīstami gan mājas iedzīvotājiem, gan garāmgājējiem. Tomēr tas ko daudzi no mums nenojauš – lāstekas vai jumta apledojums var ietekmēt jumta tehnisko stāvokli. Lielas lāstekas vai ledus gabali smaguma ietekmē var noraut jumta karnīzes, jo īpaši, ja tās veidotas no plānāka vai trauslāka materiāla. Savukārt, ja ūdens, kas sakrājas notekcaurulēs sasalst, tas var novest pat pie caurules plīsuma.