Kam pievērst uzmanību, lai pēc sniegotas ziemas nebūtu jāmaina mājas jumts  (1)

Vai esi ievērojis, ka pie dažu māju jumtiem veidojas vairāk lāstekas, savukārt pie citiem – mazāk? Lāsteku parādīšanās iemeslus var iedalīt divās kategorijās: dabiskie un mākslīgie. Pirmajā ietilpst dienas temperatūras svārstības – lāstekas visstraujāk "aug" tad, kad pa dienu gaisa temperatūra ir aptuveni +5°C, savukārt naktī līdz -10°C. Pie mākslīgajiem iemesliem galvenokārt ir pieskaitāma slikta jumta seguma siltumizolācija, kas noved pie lāsteku veidošanās pat pie nemainīgi zemas temperatūras. Lāstekas uz jumta veidojas, sniegam kūstot. Pateicoties siltumam, kas nāk no bēniņiem, zem jumta esošajam ventilācijas caurulēm, kā arī nepietiekamas siltumizolācijas dēļ. Siltums, kam būtu jāpaliek telpās, caur plaisām nokļūst ārpus mājas un sasilda sniegu uz jumta nogāzēm. Izkusušais ūdens pamazām plūst uz leju un ārējās temperatūras ietekmē atkal sasalst. Tādējādi uz jumta seguma parādās lāstekas un pat veseli ledus bluķi, kas var būt bīstami gan mājas iedzīvotājiem, gan garāmgājējiem. Tomēr tas ko daudzi no mums nenojauš – lāstekas vai jumta apledojums var ietekmēt jumta tehnisko stāvokli. Lielas lāstekas vai ledus gabali smaguma ietekmē var noraut jumta karnīzes, jo īpaši, ja tās veidotas no plānāka vai trauslāka materiāla. Savukārt, ja ūdens, kas sakrājas notekcaurulēs sasalst, tas var novest pat pie caurules plīsuma.

Viena no efektīvākajām lāsteku apkarošanas metodēm ir kabeļu pretapledošanas sistēmas uzstādīšana. To galvenā sastāvdaļa ir elektriskais apsildes kabelis, kas samazinās ledus bloku parādīšanās uz jumta karnīzes. "Pretapledošanas sistēmas novērš jumta seguma materiālu deformāciju, kā arī pagarina drenāžas sistēmu kalpošanas laiku. Tomēr galvenais nosacījums, lai uz jumta neveidotos ledus, ir uzturēt jumta virsmas negatīvu temperatūru. Tas tiek panākts, izolējot bēniņu vai zemjumta telpu, lai siltums no mājas nenonāktu uz jumta materiāla. Šajā gadījumā jumts ziemā tiks pārklāts ar sniegu, bet uz tā neveidosies ledus," stāsta "Gjensidige Latvija" Komercproduktu galvenais risku parakstītājs Kārlis Uzuliņš.

Lai arī eksperti saka, ka maksimālais pieļaujamais sniega biezums uz jumta ir 20 centimetri, jumta izturība atkarīga no mājas tipa. Tas jo īpaši jāņem vērā nelielu privātmāju, vasarnīcu, šķūņu un citu līdzīgu konstrukciju īpašniekiem. Sniega masas uzkrāšanās apdraud nelielas koka ēkas un konstrukcijas no koka, kurām ir plakans jumts. Netīrīts sniegs zem sava svara sablīvējas, un lai arī no malas var šķist, ka situācija nav kritiska un sniega nav sakrājies daudz, realitātē ir tieši pretēji. Sniegs saulainās dienās nedaudz kūst, sablīvējas, naktī sasalst, radot pamatīgu slodzi jumta segumam. Tādējādi rodas risks, ka tieši nelielām ēkām jumts var ielūzt. Lai novērstu sniega slīdēšanu, kas apdraud gan garāmgājējus, gan pie mājas esošos automobiļus, uz jumta iespējams uzstādīt sniega aizsargus, piemēram, gofrētas loksnes ar raupju virsmu. Sniegs uz nelīdzenas virsmas saglabājas ilgāku laiku, un, kad ārā kļūst siltāks, sniegs kūst pamazām, nevis strauji krīt. Tas palīdz saglabāt jumta segumu un nedeformē notekcaurules. Tāpat iespējams uzstādīt sniega barjeras. Jārēķinās, ka tās aprēķinātas noteiktām slodzēm, pārāk bieza sniega sega stiprinājumus var deformēt vai nolauzt.

Uzuliņš uzsver, ka noņemot sniegu un ledu mehāniski, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pastāv liels risks gūt traumas vai paslīdēt un nokrist no jumta. Mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ļauj veikt dažādus lāsteku un sniega novākšanas darbus ar minimālu cilvēka līdzdalību, kas ievērojami samazina traumu risku. Tādēļ sniega tīrīšanu labāk uzticēt pieredzējušiem speciālistiem, kuriem pieejams specializēts aprīkojums.