Arhitektūras vēsturiskā attīstība
Vēsturiski Mežaparks ir kalpojis kā zvejnieku ciemats līdz brīdim, kad Rīgas dome nolēma paplašināt robežas, izveidojot pilsētu dārzā un vienlaikus nodrošinot rīdziniekiem atpūtas vietu pie ūdens – Ķīšezera. Vispirms tika izveidots Mežaparka parks, kam sekoja tramvaja sliežu izbūve un zemes gabalu dalīšana vasarnīcu būvniecībai. Pirmās vasarnīcas parādījās 1905. gadā, un tās tika būvētas jūgendstila laikā, šim stilam saglabājoties kā dominējošam arī līdz šim. Pie Mežaparka ēku projektēšanas ir strādājuši vairāki zināmi vācu arhitekti, kuri 1920. gados veidoja ēkas modernā funkcionālisma stilā, katrā stāvā izvietojot pa vienam dzīvoklim. Šādas ēkas tika uzbūvētas ap Meža prospektu un Siguldas prospektu, kas bija otrais vilnis Mežaparka būvniecībā, papildinot uzbūvētās vasarnīcas ar nu jau nopietnākām dzīvojamām ēkām. Mežaparks kalpoja par Latvijas inteliģences, rakstnieku, mākslinieku, dzejnieku, aktieru apmešanās vietu.