Foto: Publicitātes foto
Koks jau izsenis ir uzskatīts par vienu no estētiskākajiem un cilvēkam draudzīgākajiem materiāliem. Likumsakarīgi, sākot veidoties pilsētām, būvniecībā dominēja tieši koks, vēstot par pagātnes notikumiem un tam laikam raksturīgajām iezīmēm vēl šobaltdien. Slavenu arhitektu darbi, autentiskums un vēstures dvesma – šīs vērtības tiek mērķtiecīgi saglabātas gan Jūrmalā, gan Mežaparkā, joprojām uzturot augstu pieprasījumu vēsturisko īpašumu tirgū. Plašāk stāsta "Latvia Sotheby's International Realty" vecākā pārdošanas konsultante Līga Kohtanena un pārdošanas konsultante Ingrīda Pīlādze.

Arhitektūras vēsturiskā attīstība

Vēsturiski Mežaparks ir kalpojis kā zvejnieku ciemats līdz brīdim, kad Rīgas dome nolēma paplašināt robežas, izveidojot pilsētu dārzā un vienlaikus nodrošinot rīdziniekiem atpūtas vietu pie ūdens – Ķīšezera. Vispirms tika izveidots Mežaparka parks, kam sekoja tramvaja sliežu izbūve un zemes gabalu dalīšana vasarnīcu būvniecībai. Pirmās vasarnīcas parādījās 1905. gadā, un tās tika būvētas jūgendstila laikā, šim stilam saglabājoties kā dominējošam arī līdz šim. Pie Mežaparka ēku projektēšanas ir strādājuši vairāki zināmi vācu arhitekti, kuri 1920. gados veidoja ēkas modernā funkcionālisma stilā, katrā stāvā izvietojot pa vienam dzīvoklim. Šādas ēkas tika uzbūvētas ap Meža prospektu un Siguldas prospektu, kas bija otrais vilnis Mežaparka būvniecībā, papildinot uzbūvētās vasarnīcas ar nu jau nopietnākām dzīvojamām ēkām. Mežaparks kalpoja par Latvijas inteliģences, rakstnieku, mākslinieku, dzejnieku, aktieru apmešanās vietu.

Vēsturiska ēkaNekustamais īpašumsRenovācija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit