Pie raidījuma veidotājiem vērsies kāds skatītājs, kurš saskāries ar nepatīkamu situāciju – ārzemju interneta veikalā iegādātu preci, kuras vērtība bija ap 100 eiro, nav saņēmis. Izsekojot sūtījumu, atklājies, ka prece it kā pienākusi Latvijā, taču tālāk līdz tās adresātam tā nav piegādāta.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs pastāstīja, ka šādus jautājumus bieži vien risina starptautiskā mērogā. Taču sūtījuma saņēmējam jārēķinās, ka saimnieks nozaudētajai precei un vienlaikus arī tas, kurš var sūdzēties par tās nozaudēšanu un arī saņemt kompensāciju par to, ir sūtītājs: "It sevišķi to jāņem vērā tad, kad jūs kaut ko pērkat interneta veikalā. Tātad – jūs nopērkat kaut kādu mantu interneta veikalā, un ar pretenzijām par to, ka jūs kaut ko neesat saņēmis un, ka jums nav šī sūtījuma, tad jāvēršas pie šī interneta veikala."
Eksperts arī dalījās ar piemēru – interneta veikalā tiek iegādātas kurpes un tās netiek piegādātas. Patērētājam ir zināms, ka šo sūtījumu Latvijā piegādās kāds konkrēts eksprespasts, taču šis eksprespasts ir tikai darījuma starpnieks: "Pārdevējs un šīs mantas īpašnieks ir interneta veikals. Es viņam zvanu un saku, kur ir. Viņi saka: "Jā, nu kaut kur pazuda", lai viņi tad arī risina [šo problēmu] ar pakalpojumu sniedzēju."
Tas pats attiecas arī uz sūtījumiem, kurus sūta viena fiziska persona otrai. Jau atkal – uz atlīdzību tā nozaudēšanas gadījumā, pretendē tieši sūtītājs, nevis saņēmējs. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Latvijā, gan arī starptautiskie noteikumi, ja šis sūtījums pazudis ārzemēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
