Kas ziedēs dārzā un uz balkoniem šogad? Ainavu dizaina tendences 2022. gadā

Dārzi tiek veidoti pēc personīgās patikas – kā tas izskatās ir gaumes jautājums, jo svarīgākais tā uzdevums ir īpašniekam radīt prieku un mieru. Tagad, kad klāt pavasaris, pienācis laiks pēdējiem plānošanas darbiem, tādēļ iedvesmojies no dažām "House & Garden" un "Garden Design" nosauktajām tendencēm, lai kādu no tām šogad īstenotu savā dārzā.

Globālā sasilšana un klimata pārmaiņas veicinājušas uz pjedestāla nolikt sausumu izturīgus augus, kam nekaitēs arī vasaras bez lietus. Piemēram, lavandas, balodeņlapu perovskijas, verbēnas, santolīnas, dažādi sukulenti.

Pēdējos desmit gadus ziedu modē bijušas pieklusinātas un pasteļtoņu krāsas, taču nu laiks košām krāsām, kas dārzā uzmirdz kā dārgakmeņi. Īpaši skaisti šādas puķes izskatās stādītas nevis rindā vai dobē, bet izklaidus ar citiem augiem dārzā, veidojot "pļavas efektu".

Daudzās valstīs joprojām ir spēkā ceļošanas ierobežojumi, tāpēc šogad savus dārzus iesaka papildināt ar tropiskiem augiem un ziediem, lai radītu svešzemju atmosfēru un savā dārzā mazliet justos kā ārzemēs. Lai īstenotu tropisku noskaņu dārzā, mūsu klimatam derēs, piemēram, krāšņās kāršrozes vai iespaidīgās kannas.

Akmens un ķieģeļi, ko izmanto celiņiem un terasēm, rada liekā ūdens noplūdi un veido necaurlaidīgu virsmu, caur kuru daba nevar izlauzties, bet dabai šogad visās tās izpausmēs tiek dota priekšroka. Tāpēc, ja celiņu izbūvei tiek izmantoti akmeņi vai citi cietie materiāli, tiek jāliek lielām atstarpēm un spraugas jāpiepilda ar granti vai jāatstāj tukšas, ļaujot tās aizpildīt dabai pašai. Arī atpūtas zonas, kurās tiek izliktas dārza mēbeles, vairs nav moderni ieklāt ar akmens flīzēm vai bruģakmeni, bet tā vietā izmantot granti vai mazus, smalkus akmeņus, kas dabīgāk iekļaujas vidē.

Šogad daudz uzmanība tiek veltīta puķēm ar divkrāsu ziediem. Viens no veidiem, kā tās skaisti iekļaut dārza ainavā, ir stādot blakus tādu pašu vienkrāsu puķēm. Piemēram, zili baltām puķēm blakus krāšņo zilas un baltas, oranži sarkanām – oranžas un sarkanas u.t.t.

Mājās pavadīts tiek tik daudz laika, ka dārznieki sākuši aizdomāties, kā nojaukt robežas, kur beidzas dārzs un sākas māja. Šogad laiks savu īpašumu iekārtot tā, lai gan ieštelpa, gan ārtelpa būtu viens vesels un radītu spēcīgu saikni ar dabu, tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta biofīlijai – cilvēka pamatvajadzību mijiedarbībai ar dabu. Pāris konkrēti padomi, kā to izdarīt ir: zem virtuves loga iestādīt nelielu garšaugu dārzu, uz terases un pie loga rūtīm ārpusē izvietot nokarenos augus vai augus kastes, iestādīt vīteņaugus un ļaut tiem dabiski vīties, telpās puķupodos stādīt nokarenos telpaugus.

Dārza mēbeļu materiāla un citu dārza interjeru priekšmetu izvēlē metālu un plastmasu iemaina akmens un kokmateriāli, arī cements un betons tiek iemainīts pret akmeni vai tam līdzīgiem materiāliem. Tāpat tiek uzsvērts neizmantot plastmasu nekādā veidā un formā.

Liels uzsvars tiek likts dārzā atrast vietu brīvdabā augošām puķēm un veidot pļavai līdzīgus apstādījumus (titulbildē), kuros mudž lidoņi un kukaiņi. Primāri brīvdabas puķes šogad tiek aicināts audzēt, lai liktu tās vāzē, dabu ienesot mājās, sākot no magonēm, rudzupuķēm un beidzot ar lupīnām un gaiļpiešiem.

Tiem, kam nav dārza, bet ir balkons vai neliela terase, mazās platības jāizmanto, lai piepildītu tās ar visa veida augiem. Kastei ar garšaugiem blakus stāv lieli puķupodi ar begonijām, petūnijām, bet no plauktiem lejā vijas efeja vai citi nokarenie augi. Iekārtojot šādas mazās platības, kurās tiek izkārtoti augi podos, laiks izpausties skaistu un oriģinālu puķupodu iegādē.