Nogriezt vai apdedzināt kāta galu? Triki griezto ziedu saglabāšanai

Grieztajiem ziediem nepatīk straujas temperatūras maiņas. Jārūpējas arī par to, lai auga kātā nenonāk gaisa burbulis, kas aizsprosto ūdens ceļu līdz ziedam, skaidroja Ozoliņa-Skrūzmane. Pirmkārt, atnesot ziedus mājās, jāgādā par to, lai tie pamazām pierod pie istabas temperatūras. Ziemā tos sākumā jāpatur priekštelpā, kur aukstāks, un tikai pēc pāris stundām tos var droši turēt arī siltākā istabā.

Tautā ierasts grieztos ziedus tūlīt pēc atnešanas mājās apstrādāt, piemēram, nogriežot zieda kāta galu. Taču Ozoliņa-Skrūzmane raidījumā stāstīja, ka savā 30 gadu pieredzē darbā ar ziediem, izbaudījusi dažādas ziedu kopšanas tendences: "Vienubrīd bija tendence likt [ziedus] aukstā vannā. Jā, es to piedzīvoju padomju laikos. Ja jubilejā uzdāvināja ļoti daudz ziedu, tad bija tāda modes tendence uz nakti ielikt aukstā ūdens vannā."

Eksperte stāsta, ka vēl tautā pieņemts arī, piemēram, rozes kāta galu apdedzināt. Un šāda termiskā apstrāde tiek veikta, lai kāta daļu atbrīvotu no gaisa, kas, ziedu transportējot, iekļuvis tā kātā. Ja kādā kātā ir šāds burbulis, tas aizšķērso ceļu ūdenim. Ja ūdens pa kātu netiek līdz ziedam, puķes galviņa noliecas un vīst.

"Kātā ieiet gaiss, nevis ūdens, un līdz ar to mēs ar šo te "šoka terapiju" [ziedam] – gan guldīšanu aukstajā ūdenī, gan dedzināšanu, gan likšanu karstā ūdenī – mēģinām to gaisa burbuli noņemt," skaidroja eksperte. Vienlaikus vienkāršākais veids, kā no šī gaisa kātā tikt vaļā, esot kātu apgriezt, veidojot tajā slīpumu.

Ziediem vispiemērotākā ūdens temperatūra ir remdena. Tautā klejo arī dažādas metodes, ar ko šo ūdeni papildināt, lai ziedam ilgāks mūžs. Viens iesaka ūdenim pievienot cukuru, cits – pat sodu, aspirīnu vai etiķi. Iemesls tam ir gana vienkāršs – ziedam vajag gan dzert, gan ēst. Tas, gluži kā cilvēks, dzer ūdeni. Bet ēdienu ziedam nodrošina dažādas barības vielas, kas pirms nogriešanas atrodamas zieda augsnē vai sīpolā. Dažādas tautas metodes, protams, esot ar savu daļu taisnības, taču jāņem vērā, ka ļoti precīzi izrēķināt, cik un kādas barības vielas ziedam nepieciešamas, būs grūti. Pārāk daudz barības vielu ir teju tikpat nelabvēlīgas ziedam kā gadījumi, ja to ir par maz.

"Mani vienmēr ir mulsinājis tas, ka interneta pamācībās ir [minēta mērvienība] "naža gals". Nu kas mums ir naža gals? Jo ir lielāks vai mazāks nazis. Ir tējkarotīte, pustējkarote. Un uz kādu tilpumu? Tas nav norādīts. Ja mums ražotājs vai pārdevējs piedāvā, piemēram, dažādus pulverīšus, [tad tur rakstīts] "Atbilstoša tilpuma šķīdumu uz atbilstoša tilpuma ūdens". Un tā mēs paildzinām augu mūžu, jo dodam ķimikālijas, kas tam ir paredzētas," vērtēja speciāliste.

Ozoliņa-Skrūzmane pamācīja, ka ūdeni ieteicams mainīt katru otro dienu, taču viss esot atkarīgs no istabas temperatūras – ja istabā siltāks, tad ūdenī ātrāk savairosies dažādi mikroorganismi, un tas būs jāmaina biežāk: "Ja istabā vēsāks, tad, protams, mēs to varam darīt retāk. Ja redzat, ka ūdens ir tīrs un griezuma vietas nav melnas, protams, varam [ūdeni] nemainīt. Brīdī, ja redzam, ka tur kaut kas jau sāk izskatīties nelāgi, noteikti tas ir jādara ar steigu."