Kur radies debešķīgais 'stracciatella' saldējums? Uzzini un brauc ciemos!

Vispirms jātiek skaidrībā ar pašu vārdu "stracciatella", jo izrādās, ka Itālijā tā apzīmē trīs absolūti dažādus ēdienus – sieru, zupu un saldējumu. Tas jāpatur prātā, dodoties uz restorānu Itālijā, lai nesanāk ziepes! Pareizāk sakot, lai saldējuma vietā nesanāk zupa. Tomēr visiem šiem ēdieniem ir kas kopīgs – "stracciatella" tulkojumā no itāļu valodas nozīmē "maza driska", kas savā ziņā atspoguļo gan siera, gan zupas, gan saldējuma tapšanas procesus.

Stracciatella siers (stracciatella di bufala) tiek darināts Apūlijas reģionā Itālijas dienvidaustrumos. Tas ir mutē kūstošs mīkstais siers, ko gatavo no bifeļu piena. Stracciatella sieru nevienam neatminamos laikos radījuši atjautīgie un taupīgie zemnieki , domājot, kā lietderīgi izmantot mocarellas darināšanas rezultātā radušos blakusproduktus, lai nekas neietu zudībā. Kad mocarella pagatavota, tiek savāktas pāri palikušās siera driskas, ko sajauc ar sāli un svaigu krējumu – stracciatella siers ir gatavs! Šis siers sader teju ar jebkuru ēdienu, bet Apūlijas reģionā tas bieži tiek ēsts brokastīs kopā ar maizi un šķiņķi.

Ar taupīgumu saistīta arī stracciatella zupas (stracciatella alla romana) izcelsme. Svētku laikā romiešu vidū iecienīts bijis gaļas buljons, kas vārīts milzīgos katlos. Lai kaut mazliet atsvaidzinātu buljonu kārtējā pēcsvētku dienā, nevis to izlietu ārā, radās ideja buljonu papildināt ar olām, pētersīļiem un rīvētu parmezānu. Liekot buljonu uz mazas liesmas, tajā lēnām tiek iekultas olas, kas vēlāk izskatās pēc mazām driskām jeb stracciatella. Itālijā šai zupai ir dažādas variācijas, daži tai pievieno grauzdiņus, citi – majorānu vai muskatriekstu.

Par stracciatella saldējuma izgudrošanu varam pateikties toskānietim Enriko Panatoni. Pēc Otrā pasaules kara viņš pameta savu dzimto Toskānas reģionu un pārvācās uz Bergamo, kur atvēra konditoreju. Itālija sāka atkopties no kara, un ļaudis ilgojās pēc dzīves baudīšanas un laika pavadīšanas kafejnīcās, tāpēc Panatoni bizness aizgāja uz urrā. Pāris gadus vēlāk, 1953. gadā Enriko kopā ar sievu Orianu iegādājās kafejnīcu "La Marianna", kas jau kādu laiciņu darbojās Bergamo citu īpašnieku vadībā. "La Marianna" kļuva par vietu, kur Panatoni iemēģināja veiksmi saldējuma darināšanas mākslā.

^{Foto: http://www.lastracciatellailgelatodibergamo.it/, Public domain, via Wikimedia Commons}

Itāļu vidū populārā stracciatella zupa iedvesmoja Panatoni uz līdzīgas metodes pielietošanu arī saldējuma gatavošanā. Līdzīgi kā zupas buljonā tiek ielietas sakultas olas, tā Enriko radās ideja saldējumā ieliet kausētu šokolādi, kas, saskaroties ar auksto saldējuma masu, sašķeltos skaidiņās. Lūk, veiksmīga recepte, kam ātri vien lemts iekarot pasaules slavu, bija tapusi. Tas notika tālajā 1961. gadā kafejnīcā "La Marianna".

Enriko Panatoni oriģinālajā receptē vijīgais saldējums tiek gatavots no piena, olu dzeltenumiem un cukura, saldējuma masā ielejot kausētu šokolādi, kas saldēšanas un kulšanas procesā sairst smalkos pavedienos. Augstas kvalitātes izejvielas, precīza recepte un Enriko spožās prasmes noveda pie izcila rezultāta. Tolaik savu ideju patentēšana vēl nebija nākusi modē, tāpēc stracciatella saldējuma recepte dažādās variācijās izplatījās pa visu pasauli, un mūsdienās tā kļuvusi par vienu no populārākajām saldējuma šķirnēm.

Kafejnīca "La Marianna" joprojām stāv savā vietā, ļaujot ikvienam saldējuma mīļotājam un Bergamo viesim noprovēt oriģinālo stracciatella saldējumu. Vēl šobaltdien kafejnīcā saldējuma izgatavošanai tiek izmantotas tieši tās pašas vertikālās saldējuma mašīnas "Carpigiani L40", ko Enriko Panatoni lietoja receptes radīšanai 1961. gadā! Laiki iet, bet saldējums paliek nemainīgi izcils.

Interesanti, ka kafejnīcas "La Marianna" ārpusē nekas neliecina par to, ka tieši šeit meklējami stracciatella saldējuma pirmsākumi un joprojām iespējams nogaršot īsto, vienīgo un oriģinālo stracciatella. Šeit nokļūst tikai zinātāji un patiesi saldējuma fani.

Ja arī tavām garšas kārpiņām kārojas nobaudīt, kā garšo oriģinālais stracciatella saldējums, tad tagad zini, kurp jādodas – uz kafejnīcu "La Marianna", kas savus ciemiņus gaida Bergamo vecpilsētā Itālijā.