Mājokļa veselībai – māla apmetums

Māls spēj uzsūkt mitrumu, novēršot gaisa mitruma palielināšanos, un atdot to atkal atpakaļ telpā, kad gaiss kļuvis sausāks. To sauc par absorbciju un desorbciju. Māls gan nevar pilnībā izvadīt mitrumu no telpas un nevar arī būt gaisa mitrinātājs, ja gaiss ilgstoši ir pārāk sauss, jo kaut kāda iemesla dēļ gaisa apmaiņa ir pārāk liela. Māla apmetums var novērst mitruma pīķus, ko izraisa liels mitruma daudzums, piemēram, no ēst gatavošanas, mazgāšanās dušā vai no izžautas slapjas veļas. Tas funkcionē kā mitruma buferis, kas uzsūc un uzglabā lieko mitrumu. Tāpēc telpā saglabājas vienmērīgs mitruma līmenis.

Optimālu mitruma apjoma uzsūkšanu nodrošina māla apmetums vai māla plātne 15 milimetru biezā kārtā. Ja mitrums telpā palielināts, labs māla apmetums pirmo divu stundu laikā spēj uzņemt vairāk nekā 25 g/m². Tas nodrošina to, ka neaizsvīst logi, neveidojas kondensāts uz sienām un pelējuma sēnēm nav augšanai un attīstībai nepieciešamā mitruma.

Turklāt pierādīts, ka nav īpaši liela atšķirība starp 15 milimetru un 25 milimetru biezām kārtām. Paši svarīgākie ir apmetuma kārtas virsējie milimetri, kur notiek izšķirošā mitruma apmaiņa. Lai ūdens molekulas iespiestos dziļāk par 15 mm sienas konstrukcijā, paiet ilgs laiks, pa kuru jau mitrums sen ir izvēdinājies vai arī situācija ir mainījusies.

Līdzīgi kā ar mitruma uzsūkšanu, māls spēj absorbēt kaitīgās vielas un smakas. Latvijas Būvnormatīvu izstrādātāji uzskata, ka "galvenais instruments gaisa kvalitātes uzlabošanai ir ēku ventilācijas sistēmas". Taču Šveices pētījums apliecina pretējo, proti, ka mehāniskās ventilācijas iekārtas gaisa piesārņojuma problēmu ne vienmēr atrisina, bet gan vēl vairāk saasina. Pētījumā par gaisa kvalitāti zema enerģijas patēriņa mājās konstatēts, ka dažās mājās ar mehānisko ventilāciju ir lielāka formaldehīdu koncentrācija, nekā mājās bez ventilācijas iekārtām. Tas tiek skaidrots gan ar nepietiekošu gaisa apmaiņu, ja ventilācija darbojas normālā režīmā, gan ar to, ka ventilācija "izsūc" kaitīgās vielas no konstrukcijām, tā vēl vairāk pasliktinot gaisa kvalitāti.

Kaitīgās vielas jeb tā sauktie gaistošie organiskie savienojumi (GOS), kas ir celtniecības materiālos, elektroprecēs, mēbelēs, paklājos, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļos u.c., rada ne tikai nepatīkamas smakas, bet var izraisīt arī galvassāpes, koncentrēšanās samazināšanos, alerģiskas reakcijas, niezi un citas veselības problēmas.

Mūsdienās vairs nenodala sliktu smaku no kaitīgas smakas, jo arī slikta smaka nav veselīga. Ja telpā ir svaigs gaiss, tā jau pati par sevi ir vērtība. Māls nevar atindēt gaisu, proti, nevar noārdīt jeb sadalīt kaitīgās vielas, bet māls var tās absorbēt un uzglabāt, sasaistot un noturot smaku molekulas līdz brīdim, kad kaitīgo vielu koncentrācija telpā samazinājusies, t.i., izvēdinājusies līdz niecīgam daudzumam, un tikai tad šīs molekulas tiek atbrīvotas tādā apjomā, ka mēs tās nevaram sajust. Labs piemērs ir cigarešu smaka, ko var samazināt ar māla apmetumu. Turklāt mālu izmanto arī kanalizācijas ūdeņu attīrīšanā.

Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta māla produktu termiskajai akumulācijas masai, kas ir būtisks priekšnosacījums patīkamam telpas klimatam un labai skaņas izolācijai. Ilgu laiku uzmanības centrā bija ārkārtīgi bieza siltumizolācija un maksimāli vieglas ēkas. Šobrīd arvien vairāk tiek atzītas smago celtniecības produktu priekšrocības, kas izlīdzina temperatūras svārstības. Visiem zināms teiciens, ka masīvas ēkas vasarā tik ātri neuzkarst un ziemā strauji neatdziest. Raugoties no klimata pārmaiņu aspekta, tiek uzskatīts, ka aizsardzība pret vasaras tveici nākotnē kļūs svarīgāks aspekts, nekā siltumizolācija, un vasaras tveice kļūs par primāro problēmu. Piemēram, Itālijā ir izplatīti celtniecības produkti no māla, jo nav nemaz daudz citu variantu, lai izpildītu aizvien stingrākas būvnormatīvu prasības par aizsardzību pret vasaras tveici.

Nevajadzētu par zemu novērtēt krāsas ietekmi uz noskaņojumu un labsajūtu. Māla apmetums un krāsa nav tikai brūna un garlaicīga. Krāsas devējs ir nevis krāsviela vai pigmenti, bet gan māla minerāla veids, kas ir gan zaļganos, gan sārtos, gan melnos un citos toņos. Piemēram, kaolinītu izmanto balto toņu ražošanā. Pateicoties savam dzīvīgajam izskatam, tas ir ne tikai optiski pievilcīgs, bet arī patīkams taustei. Virsmas tekstūra ir atkarīga no sastāvdaļām un uzklāšanas veida. Pievienojot perlamutra graudus, var panākt mirdzuma efektus un atkarībā no virsmas apstrādes, var iegūt gludu vai graudainu izskatu.

Lai arī cik labas būtu māla fizikālās īpašības, vēdināšanu nedrīkst atstāt novārtā. Māls ir pavisam vienkāršs materiāls, un tas nav nekāds brīnumlīdzeklis. Tas var mitrumu uzglabāt un līdzsvarot, bet ne saražot. Piemēram, ja ēkā ir intensīva gaisa apmaiņa, tad arī māla spējas kaut kad ir izsmeltas. Vai, ja telpās ilgstoši palielināts mitruma līmenis, tad arī absorbcijai ir sava robeža, tāpēc vēdināšana nepieciešama, lai izvadītu no telpas lieko mitrumu, kaitīgās vielas, CO2, mikroputekļus un ielaistu telpās skābekli.