Lai tiktu pie laba komposta, pieskati un regulāri apmaisi to

Kompostēšana ir bioloģisks process, un, lai mikroorganismi varētu sekmīgi vairoties, tiem nepieciešams mitrums. Svarīgi ir ņemt vērā, ka kompostam jābūt mitram, nevis slapjam – no tā nevajadzētu sūkties ūdenim. Ja mitrums ir par daudz, kompostējamā masa sablīvēsies un samazināsies gaisa piekļuve. Kompostēšanas procesam noritot bezskābekļa vidē, savairojas mikorganismi, kuriem nevajag skābekli, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ komposts sāk smakot. Labam kompostam jāsmaržo pēc trūdzemes, nevis pārtikas atkritumiem. Turklāt bez gaisa klātbūtnes radušies mikroorganismi draudzējas ar dažādiem augu un augsnes patogēniem, kas var izraisīt slimības un nezāļu sēklas. Tāpēc komposts laiku pa laikam jāpacilā, jāuzčubina, lai pievadītu tam skābekli un paatrinātu sadalīšanās procesu. Kompostu apmaisīt vai izcelt ārā un vēlreiz sakraut tajā pašā vietā ieteicams pavasarī un pirms ziemas iestāšanās.

Lai veidotu kompostu, jāizmanto gan zaļie atkritumi (pļauta zāle, augu laksti un stublāji, arī virtuves bioloģiski noārdāmie atkritumi – augļu un dārzeņu mizas, serdes, kafijas un tējas biezumi) gan sausie (siens, salmi, sausas lapas, zāģu skaidas un zari).

Zaļie un sausie atkritumi jāliek kārtās, lai slapjie, slāpekli saturošie atkritumi, tiktu līdzsvaroti ar sausākām sastāvdaļām, kurās ir vairāk oglekļa. Svarīgi ir sabalansēt zaļos (mitros) un sausos atkritumus, jo, ja komposts būs pārāk sauss, tas nevis trūdēs, bet sakritīs. Kaudzes apakšā liek rupjākos materiālus apmēram 1/2 vai 1/3 no tvertnes tilpuma. Pirms pievienot zaļos atkritumus, jāpagaida, kad masa nedaudz sakritīs. Ieteicams izmantot trīs tvertnes – divās notiek kompostēšanās, vienā ir izmantošanai gatavais komposts. Lai veicinātu komposta veidošanos, dārzkopības un saimniecības preču veikalos var iegādāties palīglīdzekļus – biokompostētājus.

Augsnē var mest smalki saberztas olu čaumalas – tās pabaros kompostu ar kalciju. Lai atvairītu augļu mušiņas, pāri var pārbērt plānu kūdras kārtiņu.

Kompostā nevajadzētu likt nezāles (īpaši tādas, kam patīk izplatīties, piemēram, pienenes, vārpatas), citrusaugļu mizas (tajās esošās ēteriskās eļļas apgrūtina komposta baktēriju aktivitāti), daudz sīpolus, ķiplokus un puravus (arī šo sastāvā esošās vielas kavē komposta baktēriju aktivitāti), augļu kauliņus un lielus zarus, vaskainus augus (to lapas aizsargājas pret mitrumu, piemēram, tūjas), ozolu, ābeļu un papeļu lapas (tās lēnu sadalās savas struktūras dēļ), tējas maisiņus, piena un gaļas produktus (tie pievilina dzīvniekus un grauzējus), mājdzīvnieku izkārnījumus vai izkārnījumu kastes izmešus.

Svarīgi kompostu ierīkot tam piemērotā vietā, jo tas noteiks sadalīšanās ātrumu. Labi būtu to turēt daļēji noēnotā vietā, bet ne tieši zem kokiem, jo krītošās lapas uzturēs papildus mitrumu. Nevajag kompostu ierīkot saulainā vietā, lai tas neizžūtu un nepārkarstu. Ieteicams izraudzīties tādu vietu, kurā to ērti papildināt, ik pa laikam aplaistīt (lai tā būtu mitra, nevis slapja!) un pieskatīt. Viena no lielākajām kļūdām, veidojot kompostu, ir tieši tā nepieskatīšana un paviršība, kad netiek regulāri apmaisīts un aplaistīts, sastāvdaļas tiek pievienotas haotiski, nevis pareizi. Ja komposts atstāts bez uzraudzības un tajā nesistemātiski tiek mesti zaļie vai sausie atkritumi, kaudze sablīvējas, ir pārāk mitra un kļūst par mājvietu dārza kaitēkļiem.

Pareizi sakrauta, aplaistīta komposta kaudze dažās dienās var uzsilst līdz 65 grādiem, bet pēc apmēram nedēļas temperatūra samazināsies. Šajā laikā nepieciešams kaudzi samaisīt, lai palielinātu skābekļa daudzumu. Pārjaucot kasti, masa, kas atradās kaudzes vidū, jāizkārto kaudzes malās. Pēc divām nedēļām kaudzi pārjauc vēlreiz, lai veicinātu trūdēšanu.

Lai kaudzē uzturētu optimālo temperatūru, kas nepieciešama trūdēšanai, to nevajadzētu veidot mazāku par 1,3 m diametrā.

Efektīvākais risinājums, lai pasargātu dārza kompostu no putniem, grauzējiem un dzīvniekiem ir to veidot plastmasas kastēs vai īpašās kompostēšanas tvertnēs. Ja komposta kaste veidota no mājās pieejamiem materiāliem, masu var pasargāt, kastei uzliekot sietu vai mitruma un gaisa caurlaidīgu vāku un apakšā un gar sāniem iestrādājot metālisku sietu. Putnus, grauzējus un dzīvniekus pievilina dzīvnieku izcelsmes produkti, tādēļ tos nevajadzētu mest kompostā.

Komposts ir gatavs, kad tas pārvērties par melnzemi, pēc taustes ir viendabīgs un birstošs, smaržo pēc trūdzemes. Tas parasti notiek viena līdz divu gadu laikā.