komposts, kompostēšana, komposta veidošana, komposta tvertne
Foto: Shutterstock
Sākoties dārza darbiem, veidojas organiskie dārza atkritumi, kurus, pareizi kompostējot, var iegūt vērtīgu augsni, ko var atkārtoti izmantot augu audzēšanai vai mēslošanai. Labs komposts uzlabo augsnes struktūru un bagātina to ar mikroorganismiem. Lai gan augu un dārzeņu atkritumi vairāk ir rudenī, kad tiek novākta raža un dārzs tiek sagatavots ziemai, jau pavasarī dārzā jāatrod piemērotākā vieta kompostēšanai, kurā visu dārza darbu sezonu izmest organiskos atkritumus. Lai iegūtu kvalitatīvu kompostu, jāzina dažas lietas – sākot no labākās vietas tā ierīkošanai līdz tam, kā pasargāt to no grauzējiem un putniem.

Kompostēšana ir bioloģisks process, un, lai mikroorganismi varētu sekmīgi vairoties, tiem nepieciešams mitrums. Svarīgi ir ņemt vērā, ka kompostam jābūt mitram, nevis slapjam – no tā nevajadzētu sūkties ūdenim. Ja mitrums ir par daudz, kompostējamā masa sablīvēsies un samazināsies gaisa piekļuve. Kompostēšanas procesam noritot bezskābekļa vidē, savairojas mikorganismi, kuriem nevajag skābekli, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ komposts sāk smakot. Labam kompostam jāsmaržo pēc trūdzemes, nevis pārtikas atkritumiem. Turklāt bez gaisa klātbūtnes radušies mikroorganismi draudzējas ar dažādiem augu un augsnes patogēniem, kas var izraisīt slimības un nezāļu sēklas. Tāpēc komposts laiku pa laikam jāpacilā, jāuzčubina, lai pievadītu tam skābekli un paatrinātu sadalīšanās procesu. Kompostu apmaisīt vai izcelt ārā un vēlreiz sakraut tajā pašā vietā ieteicams pavasarī un pirms ziemas iestāšanās.

Mitrā un sausā slānis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!