Modernās tehnoloģijas ievērojami mainījušas mājokļa uzkopšanas paradumus. Tās palīdz ietaupīt laiku, kā arī to efektivitāte ļauj mājokli pastāvīgi uzturēt tīru. Latvijā mājas uzkopšanai nedēļā visbiežāk tiek veltīta viena līdz divas stundas, bet pasaules mērogā – divarpus. Pētījumu dati liecina, ka pasaulē pieaug pieprasījums tieši pēc bezvadu tīrīšanas iekārtām, sevišķi – putekļu sūcējiem, kā arī lomu sadalījums tīrīšanas darbos.
Lai iegūtu plašāku izpratni par mājokļa uzkopšanas paradumu tendencēm, tika salīdzināti divu aptauju dati. Latvijā šī gada martā aptauju veica tīrīšanas iekārtu ražotājs "Kärcher" un pētījumu aģentūra "Norstat". Savukārt starptautisko aptauju 2020. gadā – "Kärcher" sadarbībā ar tirgus izpētes institūtu "Dynata". Šajā aptaujā piedalījās 11 360 cilvēku no 11 valstīm: Beļģijas, Brazīlijas, Ķīnas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Japānas, Nīderlandes, Polijas, Krievijas un ASV.
Uzkopšanai veltītais laiks un tīrīšanas iekārtu attīstība: vai tam ir kas kopīgs?
Puse no visiem respondentiem Latvijā nedēļā mājokļa uzkopšanai velta vienu līdz divas stundas, taču 39 procentiem respondentu tīrīšanas darbiem nepieciešamas trīs līdz četras stundas. Aptuveni tikpat daudz laika – vidēji nedaudz vairāk nekā divas stundas un 30 minūtes – mājas uzkopšanai cilvēki velta arī citās pasaules valstīs, piemēram, Polijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV uc.
Latvijā puse respondentu atzīst, ka mājokļa uzkopšanai visbiežāk izmanto elektriskās tīrīšanas iekārtas ar vadu, savukārt 25 procenti priekšroku dod vienkāršu tīrīšanas līdzekļu, piemēram, slotu, lupatiņu utt., lietošanai. Bezvadu tīrīšanas ierīču un robotu lietošana ir līdzīgās pozīcijās, proti, šos palīgus uzkopšanas darbiem izvēlas 12 prpcenti respondentu. Starptautiskā pētījuma dati liecina, ka pasaulē bezvadu tīrīšanas iekārtas kļūst pieprasītākas, īpaši bezvadu putekļu sūcēji, kurus izmanto 27% pasaules iedzīvotāju, un ir īpaši populāri Vācijā un Ķīnā. Turklāt tieši elektroniskās iekārtas var palīdzēt regulāri uzturēt kārtību mājoklī, padarot retākas lielās tīrīšanas nedēļas nogalēs.
Latvijā trešdaļa aptaujāto atzina, ka mājokļa uzkopšanai izmanto elektrisko sadzīves tehniku, jo ar tās palīdzību tīrīšana ir daudz ērtāka. Nedaudz mazākai daļai izvēles pamatojums ir tīrāks rezultāts, tāpat cilvēkiem svarīgs aspekts ir arī laika taupīšana.
Lomas ģimenē: vai tas ietekmē uzkopšanas paradumus?
Latvijā veiktajā pētījumā gandrīz trīs ceturtdaļas jeb 72 procenti aptaujāto sieviešu norādīja, ka par mājokļa uzkopšanu mājsaimniecībā atbildīgas ir tieši viņas. Toties nedaudz vairāk nekā puse jeb 53 procenti aptaujāto vīriešu atzina, ka mājokli visbiežāk tīra kopā ar savu partneri, nevis vieni paši. Līdzīga tendence vērojama arī starptautiskajā pētījumā. Piemēram, Vācijā 77 procenti aptaujāto vīriešu norādīja, ka mājsaimniecībā uzkopšanas pienākumi tiek dalīti godīgi, taču šādam apgalvojumam piekrita ievērojami mazāk sieviešu – 55 procenti, pārējām norādot, ka par tīrību un kārtību mājās rūpējas tieši viņas. Būtu svarīgi izcelt, ka ar gadiem domstarpības par pienākumiem norimst. Divas trešdaļas aptaujāto vecuma grupā no 55 līdz 65 gadiem apgalvoja, ka mājās nerodas strīdi par uzkopšanas pienākumu sadali.
"Sievietei un vīrietim var būt atšķirīga attieksme un izpratne par to, ko nozīmē "tīrība", "kārtība" un "piedalīšanās uzkopšanā". Visbiežāk sievietes izjūt lielāku atbildību un koordinē tīrīšanas procesu. Savukārt vīrietis ir tas, kurš, izpildot lūgumu, piemēram, nomazgāt traukus, salikt veļu veļas mašīnā vai novākt bērnu mantas istabā, jūtas līdzvērtīgi iesaistījies tīrīšanas procesā," stāsta klīniskā un veselības psiholoģe Anastasija Pušņakova.
Kā vienoties par pienākumu sadali? Iesaka Anastasija Pušņakova
- Mājokļa uzkopšanā vajadzētu piedalīties visai ģimenei. Tas ļaus justies gan piederīgam, gan sabalansēs patērēto spēku un laiku.
- Savlaicīgi vajadzētu pārrunāt uzkopšanas darbu noteikumus, jo uztvere par noteiktām lietām katram var atšķirties. Tādēļ svarīgi visiem kopā vienoties, kas tiek sagaidīts. Piemēram, kādam "novākt galdu" nozīmē uz virtuvi aiznest netīros traukus, bet citam – tos nomazgāt, notīrīt galdu un krēslus, nomainīt galdautu utt. Šeit varētu palīdzēt detalizēta pienākumu saraksta izveidošana ar trīs pozīcijām: "Kurš uzņemas iniciatīvu?", "Kurš veiks darbību?", "Kurš pēc tam būs ieguvējs?".
- Pienākumus vajadzētu sadalīt godīgi, ņemot vērā mājokļa biedru vēlmes (piemēram, kādam varbūt labāk patīk tīrīt putekļus nekā iznest miskasti) un stiprās puses (piemēram, kādam ēdiena gatavošana padodas vieglāk un garšīgāk).
- Bērniem pienākumi jāpielāgo atbilstoši viņu attīstības līmenim. Elektroniskās iekārtas palīdz iesaistīt bērnus uzkopšanas procesos, piemēram, jau no 2 gadu vecuma bērnu var aicināt nospiest jebkuras ierīces pogu utt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
