Dziedošais aziāts zem Mežaparka priedēm. Rīgas zoodārza noslēpumainais manuls Bjorns

To, kā pareizi uzvesties zoodārzā, ļoti precīzi ir aprakstījis Alans A. Milns savā brīnišķīgajā grāmatā par Vinniju Pūku: "Dzīvot Londonā un laiku pa laikam neaiziet uz zooloģisko dārzu vispār nav iespējams. Bet vai visi māk to pareizi darīt? Daži sāk no sākuma, ko sauc par "Ieeju", tad skrien, ko kājas nes, gar visiem būriem uz "Izeju", un cauri ir. Prātīgs cilvēks iet tieši pie sava vismīļākā zvēra un paliek tur." Un, ja paveicas, jūsu mīļākais zvērs jūs sagaida. Bet tas nav Bjorna gadījums.

Rīgas zoodārza manuls nav no tiem, kas labprāt pozē un izrādās apmeklētājiem. Viņam nepatīk kņada, troksnis un karstums. Kā jau minēju, pa šiem astoņiem gadiem, ko Bjorns dzīvo Rīgā, man ne reizi nebija izdevies viņu redzēt, jo lielākoties zoodārzu apmeklējām brīvdienās, kad ir vislielākā un skaļākā apmeklētāju plūsma. Tikai tagad, gatavojot rakstu par jubilāru, izmantoju "amata priekšrocības" un klusā darbdienā varēju būt klāt, kad šis kaķis saņem savas dienišķās brokastiņas un ir apskatāms no visām pusēm. Drukns, pelēcīgi brūngans, ar izteikti cienīgu sejas izteiksmi un ļoti, ļoti neparastu skatienu. Manuliem acis ir atšķirīgas no visiem pārējiem kaķiem – acu zīlītes ir nevis vertikālas, bet apaļas, kā cilvēkam. Tāpēc viņa ciešais skatiens ir tik dīvains un "cilvēcīgs".

"Bjorns, protams, ir personība ar raksturu. Viņš ir mierīgs, nosvērts, ja kaut kas nepatiks – uzrūks un savas dusmas parādīs," stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko. "Pat nevar teikt, ka viņam ir purniņš, – tā ir seja! Izteiksmīga! Bjorns ir ļoti emocionāls, un no sejas izteiksmes var nolasīt, ko viņš domā. Dzimis viņš Zviedrijā, "runā" latviski, bet domā universālā valodā, jo visi apmeklētāji saprot, ko viņš domā. Tas viss ir sejā ierakstīts!"