Pa mierpilnām meža takām, zemes ceļiem, caur neparastu mazdārziņu kooperatīviem un augsto purvu, gar mazāku un lielāku upju krastiem Valmieras novadā vijas Camino de Santiago jeb Svētā Jēkaba ceļš, kas līdz ar plaukstošo un saulaino pavasari nomarķēts nepilnu 70 kilometru garumā un aicina doties ceļā, "Tūrisma Gidam" vēsta Valmieras novada Tūrisma pārvaldes pārstāve Zane Krūmiņa.
Kopējais Latvijas Sv. Jēkaba ceļa garums ir 562 kilometri, un tas sastāv no 24 etapiem. Kā stāsta Krūmiņa, caur Valmieras novadu vijas maršruta 2., 3. un 4. etaps, kopā veidojot nepilnus 70 kilometrus garu ceļu, kas pārsteigs ar savu mainīgumu un dažādību.
Turna–Strenči etaps (34 km) būs pārbaudījumiem pilns, bet bagāts ar kultūrvēstures un dabas pērlēm. Ceļš ved caur Jērcēnmuižu – iespējams, vienīgo vietu Vidzemē, kur koši rozā toņos atklājas muižas freileņu māja. Jērcēnos apskatāms Kaņepju dižozols – otrs resnākais dižozols Latvijā un Baltijā. Tālāk ceļš ved caur dabas liegumu Sedas purvs. Kūdras ieguves rezultātā šeit ir radusies savdabīga kultūrainava, ko veido kūdras ieguves lauki, purva dīķi un šaursliežu dzelzceļš, kas tiek izmantots kūdras izstrādes vajadzībām. To visu un aptuveni 160 dažādu putnu sugu migrāciju iespējams vērot ne tikai pa ceļam, bet arī no diviem skatu torņiem, kas atrodas katrs savā purva malā. Pirms posma noslēgšanas Gaujas plostnieku galvaspilsētā Strenčos gājējiem jādodas cauri šarmantajai Sedai, kas glabā nozīmīgu vēsturisko mantojumu. Vairāk par etapu šeit.
Tuvāk vai tālāk, bet upju tuvums Strenči–Valmiera etapā (29 km) jūtams ik uz soļa. Ceļa posma sākumā gājēji var aplūkot neparastās koka skulptūras Strenču Gaujmalā. Ceļā uz Valmieru maršruts ved caur dažādiem mazdārziņu kooperatīviem un ciemiem – Ūdriņām, Pūpoliem un Brenguļiem, kas zināmi ar plašo Brenguļu alus dārzu. Pēc tam ceļš līkumu līkumiem vijas pa Abula dabas taku līdz vietai, kur Abuls ietek Gaujā. Ne velti tieši tur sākas Mīlestības taka. Turpinot iet, skatam paveras arī atpūtas bāze "Baiļi", un tālāk pa gleznainām takām gar Gaujas krastu ceļš aizved līdz Valmierai. Vairāk par etapu šeit.
Ja iepriekšējā posma takas bija zināmākas, tad Valmiera–Liepa etaps (21 km) atklāj mazāk zināmas takas, kas vijas gar Gaujas kreiso krastu caur mežiem un laukiem. Dodoties cauri pilsētai, daļa no posma marķēta turpat, kur iecienītākais Valmieras pārgājienu maršruts "Starp četriem Valmieras tiltiem" (12 km). Marķējums šajā posmā turpinās līdz Līču – Laņģu klintīm Cēsu novadā. Vairāk par etapu šeit.
Pirms došanās pa Sv. Jēkaba ceļu tūrisma speciālisti iesaka iegādāties Svētceļnieku pasi, kurā var krāt unikālu dizainu zīmogus no apmeklētajām vietām. Valmieras novadā Svētceļnieku pasi var iegādāties Valmieras Tūrisma informācijas centrā Rīgas ielā 10, bet zīmogu iespiest var ne tikai Valmieras TIC, bet arī Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, kempingā "Jaunarāji", Strenču ev. lut. baznīcā, viesu namā "Strenči", Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas hostelī "Pie ceļa" un atpūtas bāzē "Baiļi", skaidro Krūmiņa.
Tulkojot no spāņu valodas, vārds "camino" nozīmē "ceļš". "Camino de Santiago" ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē. Šī ceļa galamērķis ir Sv. Jēkaba katedrāle Spānijas ziemeļu pilsētā Santiago de Compostela. Ļaudis šo ceļu mēro kājām. Mēdz teikt, ka tas ir katra cilvēka individuāls izziņas, piedošanas vai veltījuma ceļš.
Dodoties ceļā, ieteicams izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un pārgājienu ekipējumu (pārgājienu nūjas, pretslīdes apavu zoles u.tml.). Vairāk informācijas par Latvijas Sv. Jēkaba ceļu lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
