Aicina piedalīties gaiļbiksīšu skaitīšanas akcijā visā Eiropā

Latvijas Dabas fonds kā šīs akcijas partneris jau trešo gadu aicina visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties un doties skaitīt gaiļbiksītes, veicot augu uzskaiti lapā www.gailbiksite.lv, savukārt sociālajos tīklos savu dalību un gaiļbiksīšu foto atzīmējot ar tēmturi #Latvijameklēgaiļbiksītes.

Šis pavasaris ir pienācis pavisam citādāks nekā iepriekšējos kampaņas gados, un zinātnieki, aktivizējot šo kampaņu, vienojas solidaritātē ar visiem, kurus ietekmējis traģiskais karš Ukrainā. "Mēs ceram, ka, darot mazus darbus, tādus kā piedalīšanas dabas vērošanas kampaņās, var gūt kaut nedaudz prieka šajā ļoti grūtajā laikā," pauž gaiļbiksīšu projekta vadošā pētniece Dr. Tsipe Āvika. "Pērn, neraugoties uz pandēmiju, mēs ieguvām ļoti interesantus rezultātus no daudzām valstīm. Mēs ceram, ka cilvēki, rodot mierinājumu dabā, pamanīs arī gaiļbiksītes un veiks novērojumus arī šogad."

Līdz ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē, arvien pieaug nepieciešamība pēc zinātniskiem datiem par dabas situāciju. Sabiedriskā zinātne ir veids, kā ātri apkopot datus, turklāt pavadot laiku dabā. Projekta ideja ir vienkārša – cilvēki dodas dabā, meklē dzeltenu pavasara puķi – gaiļbiksīti (Primula veris), ieskatās ziediņa iekšpusē, nosaka tā tipu un secinājumus nosūta zinātniekiem.

Lai skaitītu gaiļbiksītes, jāizmanto novērošanas rīks mājaslapā gailbiksite.lv, atverot to planšetē vai mobilajā telefonā. Vispirms jānorāda atrašanās vieta kartē un tad jāsāk skaitīt, atzīmējot ieraudzītās gaiļbiksītes un nosakot augu ziedu tipu. Gaiļbiksītēm mēdz būt divi ziedu tipi, kurus dēvē par S-tipu un L-tipu. S-tipa ziedā redzamas putekšņlapas, bet L-tipa ziedā vidū redzams vien irbulītis. Kad saskaitītas vismaz 100 gaiļbiksītes, jāpievieno dažas fotogrāfijas no novērošanas vietas, kā arī ziņas par novērotāju. Latvijas Dabas fonds uzsver, ka katram augam jāaplūko un jāpieskaita tikai viens zieds, jo vienam augam visi ziedi ir viena tipa.

Ziedu tipi savstarpēji apmainās ziedputekšņiem ar kukaiņu palīdzību, tādējādi tiek novērsta augu pašappute un veicināta ģenētiskā materiāla apmaiņa un ģenētiskā daudzveidība, kas ir ļoti svarīgs faktors populācijas dzīvotspējai. Parasti gaiļbiksīšu augšanas vietās dažādu ziedu īpatsvars ir vienāds – puse uz pusi. Ja īpatsvars mainās, samazinās ģenētiskā materiāla apmaiņa un sarūk augu dzīvotspēja.

^{Foto: Publicitātes foto}

Pēc pērnā gada veiksmes un ārkārtīgi lielās vietējo partneru palīdzības un iedzīvotāju iesaistes, zinātnieki no Tartu un citām universitātēm uzsāka savākto datu analīzi. "Pretēji gaidītajam, pirmie rezultāti atklāja, ka S un L tipa gaiļbiksītes nav līdzsvarā. Parasti S un L tipa ziediņu īpatsvars ir vienlīdzīgs. Tas nodrošina vienlīdzīgāku vairošanos un izturīgāku gaiļbiksīšu populāciju," skaidro Tartu Universitātes gaiļbiksīšu pētniece Marianna Kaldra. "Dati arī parādīja, ka lielākas gaiļbiksīšu augšanas vietas ir vairāk sabalansētas un ilgtspējīgākas. Pirmie rezultāti atklāj, ka gaiļbiksīšu populācijas tuvu apdzīvotām vietām ir mazākas un nesabalansētākas S un L tipa ziediņu īpatsvara ziņā, nekā lielākas populācijas, kas atrodas dabiskās teritorijās.," skaidro pētniece Kaldra, atklājot, ka šie secinājumi tiks pētīti vēl dziļāk, turpinot novērojumus, analizējot augsnes virsmu un dažādus vides aspektus. Tāpēc arī šogad ir ļoti nepieciešami iedzīvotāju savāktie novērojumi, lai varētu turpināt iesākto darbu.

Iniciatīva, kas aizsākās 2019. gadā Igaunijā, ir daļa no projekta "Dabiskās un apsaimniekotās ekosistēmas", ko realizē "Centre of Excellence EcolChange" ar ES Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu. Pirmā publikācija par pētījuma rezultātiem ir pieejama "The Journal og Ecology".