Šlīteres dabas taka ir 1,2 kilometrus gara. Tā atrodas Slīteres Nacionālā parka vecākajā daļā, kas tiek aizsargāta jau kopš 1923. gada, Šlīteres Zilo kalnu kraujā un tās pakājē. Pavasaris Šlīteres Zilajos kalnos, kurus sedz nogāžu un gravu meži, ir skaists laiks. Tad zemi klāj gaismas prasīgie augi – baltie vizbuļi, zilās vizbulītes, cīrulīši, daudzziedu mugurenes. Maijā līdz koku salapošanai, kamēr zemi vēl sasniedz saules stari, senkrasta nogāzi rotā lakšu audzes. Savukārt vasaras otrajā pusē dominē ēncietīgi augi, kraujā ir liela paparžu daudzveidība.
Dabas takā jau gadsimtu dabas procesi norit netraucēti, tāpēc šeit redzami veci, dabiski platlapju (lapkoku) un egļu meži ar lielu dimensiju kokiem un kritalām. Taka šķērso arī kaļķainu zāļu purvu un pārmitru avoksnāju. Dabisks mežs un purvs ir dzīvesvieta daudzām retām, izzūdošām sugām, tai skaitā tādām kukaiņu un sūnu sugām, kuras līdz šim nekur citur Latvijā nav atrastas. Takas malā aug arī parastā īve, īpaši aizsargājams skuju koks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!