Īssavienojumi un ūdens postažas: kā parūpēties par mājokļa drošību

"Mums pieejamie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotājus mājokļos visbiežāk pārsteigušas ūdens noplūdes. Tieši tas bijis iemesls 39 procentiem no reģistrētajiem negadījumiem mājokļos," norāda "Gjensidige Latvija" Īpašuma un personu apdrošināšanas produktu vadītāja Kitija Lase. "Turklāt dzīvokļu mājās dzīvojošajiem plīsusi caurule vai neaizgriezts ūdens krāns nozīmē ne tikai savas mantas bojājumus, bet arī zaudējumus kaimiņiem."

Lai laikus novērstu applūšanas vai caurules plīšanas risku, pārbaudi, vai nav izveidojusies kāda sūce un vai nemani kādu vietu, kur veidojas peļķe. Tomēr, lai zibenīgi rīkotos caurules plīsuma gadījumā, pārliecinies, vai visi ģimenes locekļi zina, kur ir ūdens padeves krāns un kā to aizgriezt, lai noplūde un tās radītie zaudējumi nekļūtu vēl lielāki.

Privātmāju iedzīvotājiem īpaša uzmanība būtu jāpievērš jumta seguma stāvoklim. Tekošs jumts var būt iemesls nopietniem mitruma radītiem bojājumiem, kas apdraud mājokļa drošību. Tikpat svarīgi ir arī rūpēties par lietus notekūdeņu caurulēm, kurās, sakrājoties lapām un veidojoties sūnām, uzkrājas mitrums, kas savukārt var ietekmēt ne tikai ēkas fasādes, bet arī iekšējo sienu stāvokli. Mitruma rezultātā mājā var veidoties pelējums, kas savukārt ir kaitīgs veselībai.

Bieži vien ugunsgrēka cēlonis ir īssavienojums. Tieši tādēļ īpaši rūpīgi jārūpējas par mājās esošo elektroietaišu un elektroiekārtu tehnisko stāvokli. Proti, laiku pa laikam nepieciešams apsekot elektroierīces un to vadus, pārbaudot vai tie ir atbilstoši izolēti un vai tie neuzkarst. Ja laikus esi konstatējis problēmu, sazinies ar speciālistu, kas to novērsīs un, iespējams, tieši tā būsi sevi pasargājis no lielas un postošas nelaimes.

Tāpat speciālisti iesaka īpaši uzmanīties ar pagarinātāju lietošanu. Īpaši bīstami, ja pagarinātājā ir iespraustas vairākas ierīces ar augstu elektrības patēriņu, kas arī var izraisīt īssavienojumu. Tā vietā speciālisti iesaka ierīkot rozetes vietās, kur šobrīd izmantojat pagarinātājus. Turklāt uzmanība jāpievērš arī pagarinātāja vadu "ceļam", sekojot līdzi, lai tas netiktu apsegts ar viegli uzliesmojošu materiālu – paklāju, aizkariem vai kādu pledu.

Tieši ugunsgrēks ir vispostošākais un dzīvībai bīstamākais nelaimes gadījums, kas var piemeklēt mājokli. Liesmas spēj izplatīties ļoti strauji, un tās kontrolēt nereti ir ļoti grūti. Tomēr ar dažādu profilakses mehānismu palīdzību varam no uguns nelaimes izvairīties.

Pirmkārt, mājoklī nepieciešams uzstādīt dūmu detektoru, jo tas nereti ir pirmais signalizētājs, kas liecina par ugunsgrēka sākumu, palīdzot iegūt glābšanas dienestiem tik ļoti nepieciešamās izšķirošās sekundes. Par dūmu detektora tehnisko stāvokli nepieciešams pārliecināties reizi mēnesī, nospiežot testa pogu. Tāpat regulāri jāpārliecinās, vai dūmu detektorā esošās baterijas ir darba kārtībā. Tās iesaka mainīt reizi gadā, tomēr, ja konstatē šņācošu skaņu ikmēneša pārbaudē, arī tad jāveic baterijas nomaiņa. Tikpat svarīgi arī ir uzturēt dūmu detektorus tīrus un atbrīvot tos no putekļiem, kas arī var ietekmēt to efektivitāti.

Otrkārt, aprīko mājokli ar ugunsdzēšamo aparātu stratēģiski nozīmīgās vietās, kur potenciāli varētu izcelties ugunsgrēks, piemēram, virtuvē. Ja mājoklī ir uzstādīti ugunsdzēšamie aparāti, noteikti jāseko līdzi to tehniskajam stāvoklim un ekspluatācijas termiņam, lai vajadzības gadījumā tie ir darba kārtībā.

Ne velti radies sakāmvārds par to, ka ragavas taisa vasarā, bet ratus ziemā. Pavasara un vasaras sezona ir laiks, kad kārtīgi pārbaudīt un sagatavot savas dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēmu nākamajai apkures sezonai. Sāc ar skursteņa tīrīšanu, lai atbrīvotos no visiem kvēpiem, kas tajā sakrājušies, jo ar kvēpiem pilns skurstenis ir potenciāls ugunsgrēka risks. Tāpat arī apskati, vai skurstenim nav izveidojies kāds bojājums, lai mājā nerastos bīstams sadūmojums. Būtiski ir arī pārbaudīt ūdens sildītājus – pārbaudi, vai tiem nav tendence pārkarst un vai tiem tuvumā nav novietoti viegli uzliesmojoši priekšmeti.