Apstādījumi pie daudzdzīvokļu mājas – tikai ar saskaņošanu un apņēmību uzturēt

Pirmais un pats svarīgākais jautājums – kurš ir atbildīgs par apstādījumiem pie daudzdzīvokļu namiem? "Zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to, no juridiskā viedokļa, par visiem uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem šajā teritorijā ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki," tā portālam "Māja un dārzs" skaidroja SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve. Pirms piemājas dārziņa veidošanas speciāliste dzīvokļu īpašniekiem iesaka vienoties savā starpā ne tikai par tā izveidi, bet arī par kopšanas nosacījumiem. Tas, kā norāda Bišofa, noteikts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 18. pantā. "Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam, 16. panta pirmās daļas un Civillikuma 1067., 1068. panta nosacījumiem šādus piemājas dārziņus drīkst izveidot, ja tam piekrīt vairāk nekā puse no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr no prakses var secināt, ka lielākoties saskaņošana netiek veikta, tāpēc rodas situācijas, kad piemājas dārziņi tiek ierīkoti, bet netiek kopti," atzīst SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve. Arī apsaimniekošanas uzņēmuma grupas "Civinity" dārzkope Linda Ēvelīte teic, ka pieredze rāda – visbiežāk dobes pie mājām tiek izveidotas bez saskaņošanas, kā rezultātā arī rodas tālākās problēmas, piemēram, nekopti apstādījumi, nepiemērotu augu izvēle utt.

Kad vairākums daudzdzīvokļu nama īpašnieku iecerei piekrituši, konkrēti jāvienojas, kurš par dobi pēcāk rūpēsies: "Pašu izveidotā dobe ir gan jālaista, gan jāravē un arī jāmēslo, citādi labā iecere kļūst tikai par mirkļa iedvesmu pavasarī, bet vasarā tā izkalst un aizaug ar nezālēm," norāda dārzkope. Svarīgi arī saprast, cik daudz rūpju prasīs iecerētie augi. Kā piemēru dārzkope min rozes – tās nav piemērotākais augs, ar kuru daiļot publiskās dobes, ja nav, kas par tām regulāri rūpēsies – miglos, apgriezīs un pievaktēs, vai tās nav piemeklējusi kāda slimība. Savukārt, ja kopšanu sagaida no mājas apsaimniekotāja, par to iepriekš būtu jāvienojas, jo, ja tas nav paredzēts līgumā, par dobi būs vien jārūpējas pašiem.

Pirms lāpstas un dārza cimdu meklēšanas jāsaprot, ka dobe, kuru esi iecerējis veidot, būs jāredz visiem daudzdzīvokļa mājas iedzīvotājiem. "Labi domāta ideja var izvērsties par traucēkli un vizuāli nebaudāmu skatu, ja par to nerūpējas. Tāpat apstādījumi var būt izveidoti vietā, kur tie, piemēram, traucē sniega tīrīšanai ziemā," norāda dārzkope, un dalās padomos par to, kas jāņem vērā, domājot par apstādījumu ierīkošanu.

Vispirms jāapzinās, – ja vēlies apstādījumus ierīkot pie ieejas mezgliem, tos visdrīzāk apskādēs mājdzīvnieki. "Gandrīz katrā dobē pie ieejas mezgliem pirmie augi ir iznīkuši tieši mājdzīvnieku dēļ," pieredzē dalās Ēvelīte.

Tāpat jāatceras par citu drošību, tādēļ, ja blakus daudzdzīvokļu namam ierīkots arī spēļu laukums bērniem, nevajadzētu veidot rožu vai bārbeļu dobi, kur regulāri asajos augos var iekrist, piemēram, futbola bumba.

Dažkārt sākotnēji plānotā ideja var izvērsties par problēmām pēc pāris gadiem, tādēļ jo īpaši nepieciešams pārdomāt koku vai vīteņaugu stādīšanu pie daudzdzīvokļu mājām. Ja esi iecerējis pie mājas iestādīt koku, vispirms vienojies gan ar mājas iedzīvotājiem, gan nama pārvaldnieku, lai saprastu, vai koks patiesi nevienu netraucēs pēc pieciem gadiem. Tāpat pavisam bieža problēma ir nesaskaņoti ieaudzētie vīteņaugi: "Ir situācijas, kad pēc projekta vīteņaugi ir paredzēti, piemēram, sastādīti pie žoga, lai kaut ko nosegtu, taču dažkārt rodas problēmas, jo apdrošinātāji un būvnieki norāda, ka vīteņaugi bojā konstrukciju. Ir arī situācijas, kad iedzīvotāji paši sastāda vīteņaugus, bet tie vijas līdz pat augšējiem stāviem," stāsta "Civinity" dārzkope.

Ja visi nama iedzīvotāji ir vienisprātis par dobes veidošanu, jāķeras klāt dobes ierīkošanai. Svarīgi, lai jaunā augu mājvieta būtu sagatavota pareizi. "Pie vienas mājas iedzīvotāji talkas laikā sastādījuši krūmus. Izrakta bedre un krūms iestādīts zālienā. Tas nīkuļos, jo to nomāks nezāles," pieredzē padalās dārzkope, piemetinot – ja kaut ko darām, tad kārtīgi un pareizi.

Kā norāda Ēvelīte, visbiežāk pie daudzdzīvokļu mājām nav auglīgas augsnes, bet gan būvgruži, kuri netiek izvesti, bet izlīdzināti ap māju. Rezultātā, bez īpaši izveidotas dobes, augi un zāliens nīkuļos un laika gaitā iznīks, bet uzvaras gājienā maršēs nezāles. Atceries, ka dobe ir jāsagatavo tāda, lai tā atbilstu augiem, kuri tiks tur stādīti, tātad, atkarībā no konkrētā auga, tev jāzina, kāds auglīgās augsnes dziļums, sastāvs un pH līmenis būs nepieciešams. Kā norāda dārzniece, ja vēlies, lai dobes rotā ziemcietes, augsnes dziļumam jābūt vismaz 20 centimetriem, krūmiem – aptuveni 40 centimetriem, savukārt kokiem – pat līdz metram. Tāpat jānovērtē, kāds pH līmenis augsnei nepieciešams konkrētajiem augiem. "Rododendriem, piemēram, nepieciešama skāba augsne, savukārt košumkrūmiem (kā bārbele vai spireja) vajag neitrālu augsni," tā dārzkope, piemetinot, ka svarīgs ir jautājums par mulčēšanu – ja nolemts, ka dobe tiks uzlabota ar mulču, jāatceras, ka tā gandrīz katru gadu jāatjauno, lai radītu tīkamu un sakoptu dobi.

Protams, arī augi jāpiemeklē atbilstoši dobes atrašanās vietai. Ēvelīte norāda, ka rododendrus nevajag izvēlēties dobēm, kas pakļautas tiešajiem saules stariem, citādi augs apdegs. Rododendru ieteicams stādīt vietās, kur to apspīdēs vakara saule. Savukārt ziemcietes dārzkope iesaka stādīt pie ieejas mezgliem, jo tās ir gana izturīgas gan pret sniegu, gan sāli un arī mājdzīvnieku radītajiem postījumiem. Lai arī viengadīgāks puķes ir skaistas, izdevīgāk tomēr ir ieguldīt daudzgadīgos augos, norāda dārzkope.