Apstādījumi pie daudzdzīvokļu mājas – tikai ar saskaņošanu un apņēmību uzturēt
Foto: Shutterstock
"Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji pandēmijas iespaidā kļuvuši aktīvāki – vairāk iesaistās jautājumu risināšanā un ideju realizēšanā. Tomēr ir arī reizes, kad iedzīvotāju iniciatīva nav saskaņota un patvaļīgi veidotie apstādījumi tiek ierīkoti nevietā, kā arī tiek veikta neatbilstoša augu izvēle," norāda dārzkope Linda Ēvelīte. Šajā rakstā uzzināsi svarīgāko par apstādījumu ierīkošanu pie daudzdzīvokļu namiem, kā arī saņemsi praktiskus padomus, lai iekoptā dobe patiesi priecētu ar skaistiem ziediem un košumkrūmiem.

Pirmais un pats svarīgākais jautājums – kurš ir atbildīgs par apstādījumiem pie daudzdzīvokļu namiem? "Zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Līdz ar to, no juridiskā viedokļa, par visiem uzturēšanas un labiekārtošanas darbiem šajā teritorijā ir atbildīgi visi dzīvokļu īpašnieki," tā portālam "Māja un dārzs" skaidroja SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve. Pirms piemājas dārziņa veidošanas speciāliste dzīvokļu īpašniekiem iesaka vienoties savā starpā ne tikai par tā izveidi, bet arī par kopšanas nosacījumiem. Tas, kā norāda Bišofa, noteikts arī Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 18. pantā. "Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktam, 16. panta pirmās daļas un Civillikuma 1067., 1068. panta nosacījumiem šādus piemājas dārziņus drīkst izveidot, ja tam piekrīt vairāk nekā puse no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr no prakses var secināt, ka lielākoties saskaņošana netiek veikta, tāpēc rodas situācijas, kad piemājas dārziņi tiek ierīkoti, bet netiek kopti," atzīst SIA "Latvijas namsaimnieks" pārstāve. Arī apsaimniekošanas uzņēmuma grupas "Civinity" dārzkope Linda Ēvelīte teic, ka pieredze rāda – visbiežāk dobes pie mājām tiek izveidotas bez saskaņošanas, kā rezultātā arī rodas tālākās problēmas, piemēram, nekopti apstādījumi, nepiemērotu augu izvēle utt.

Kad vairākums daudzdzīvokļu nama īpašnieku iecerei piekrituši, konkrēti jāvienojas, kurš par dobi pēcāk rūpēsies: "Pašu izveidotā dobe ir gan jālaista, gan jāravē un arī jāmēslo, citādi labā iecere kļūst tikai par mirkļa iedvesmu pavasarī, bet vasarā tā izkalst un aizaug ar nezālēm," norāda dārzkope. Svarīgi arī saprast, cik daudz rūpju prasīs iecerētie augi. Kā piemēru dārzkope min rozes – tās nav piemērotākais augs, ar kuru daiļot publiskās dobes, ja nav, kas par tām regulāri rūpēsies – miglos, apgriezīs un pievaktēs, vai tās nav piemeklējusi kāda slimība. Savukārt, ja kopšanu sagaida no mājas apsaimniekotāja, par to iepriekš būtu jāvienojas, jo, ja tas nav paredzēts līgumā, par dobi būs vien jārūpējas pašiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!