<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@veeterzy'>veeterzy</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Rīgā aptuveni 80% no visiem zemesgabaliem ir ar dažāda veida apgrūtinājumiem, no kuriem visizplatītākie ir ekspluatācijas aizsargjoslas ap inženiertīkliem, koplietošanas ceļi, zemesgabala īpašniekam nepiederošas būves, kā arī īpaša statusi objekti, piemēram, dižkoki. Plānojot šāda zemesgabala apbūvi, apgrūtinājumu ievērošana ir obligāta un paredz attiecīgu saskaņojumu saņemšanu, kuru esamību pirms atbilstoša administratīvā akta izdošanas pārbauda institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas.

Par to, kādi ir lielākie šķēršļi un izaicinājumi, ar ko saskaras attīstītāji, veicot apgrūtinātu zemesgabalu apbūvi, un vai tiešām visi būvniecības ierobežojumi vienmēr tiek respektēti, stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Būvprojektu tiesiskuma izvērtēšanas nodaļas vadītāja Dace Skalbe, mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša un zvērinātu advokātu biroja "PwC Legal" Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupas vadītājs Arnis Priediņš.

Kas ir zemesgabala apgrūtinājums?

Dabas aizsardzības pārvaldeBūvniecībaLatvijas Dabas fondsBonava

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit