Baltās drēbēs tērptas figūras nekustīgi sēž koka solos. Viņi lūdzas ar nolaistām galvām. Baznīcā ir pilnīgs klusums, neviens nekustas, neviens neelpo. Šīs dīvainās figūras patiesībā ir skulptūras, kas atgādina Sudetu vāciešus, kuri agrāk dzīvoja baznīcas apkārtnē.
Svētā Jura baznīca jau vairākus gadsimtus atrodas kalnā virs Lukovas ciemata (apmēram 45 km no Plzeņas). Ēkas visvecākā daļa – prezbitērija un sakristija – tika celta 14. gadsimtā. Baznīca tika daļēji iznīcināta husītu karu laikā un 16. gadsimtā tika atjaunota. No 1854.-1858. gadam tā tika pārbūvēta neoromānikas un gotikas stilā.
Baznīcas stāvoklis aizvien pasliktinājās, bet 2012. gadā, pateicoties studenta Jēkaba Hadravas darbiem, tā kļuva slavena. Hadrava izveidoja 32 neparastas ģipša skulptūras, kas attēlo vāciešus, kuri reiz dzīvoja Lukovas ciematā. Dažas skulptūras ir pārklātas ar fosforu, tāpēc vakarā tās spīd, radot atbaidošu iespaidu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!