Aizsargājamie augi, kurus vainagā nepin

Starp aizsargājamām sugām ir Latvijā ir naktsvijoles, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, Sibīrijas skalbes, jumstiņu gladiolas un citi krāšņi pļavu augi. To ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama, jo novērš jauno sēklu izsēšanās iespējas un auga saglabāšanos. Mūsu pļavas ir bagātīgas citiem skaistiem augiem, tāpēc svētku vainagā droši pin rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus augus, kas Saulgriežu laikā ir plūcami. Ja ir iespēja, īpaši daudz plūc lupīnas, jo, lai gan skaistas, tās ir invazīvas un nomāc citu pļavu puķu ziedēšanu. Par to lasi šajā "Delfi" rakstā.

Ņem vērā, ka augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajadzētu noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā. Vēl der paturēt prātā, ka mūsu pļavās ir arī indīgi un bīstami augi – velnarutki, gundegas, latvāņi un citi, tādēļ esi piesardzīgs!

Pļavas silpurene

Šis daudzgadīgais gundegu dzimtas lakstaugs ir viena no divām Latvijā sastopamajām silpureņu sugām un ir īpaši aizsargājama, jo ir reta un saistīta ar specifiskiem augšanas apstākļiem. Patlaban pļavas silpurene ierakstīta vairākos īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, tostarp Latvijas, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Augam ir nokareni, zvanveidīgi ziedi ar bāli violetām, retāk iesarkanām vai iedzeltenām lapām. Tas zied aprīļa beigās un maijā. Jūnija sākumā silpurene izveido iegarenus augļus, kas klāti bieziem matiņiem. Pļavas silpurenei patīk tikai gaišas, atklātas vietas – sausi, gaiši priežu meži, kāpas ar skraju augāju, reti – sausas pļavas. Reizēm tā sastopama sausu priežu mežu ceļmalās, jo tur ir gaišs, sauss un ir raksturīga barības vielām nabadzīga augsne.

Sibīrijas skalbe

Sibīrijas skalbes ir īrisu dzimtas lakstaugi, kas parasti aug grupās un zied maijā un jūnijā. Sibīrijas skalbes aug nelielās grupās mitrās mežmalās un meža pļavās, purvainās pļavās, zāļu purvos ezeru ieplakās un grāvjos, tiesa, nosusināšanas un pļavu kultivēšanas dēļ savvaļā skalbes izzūd. Sibīrijas skalbe ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.

Baltijas dzegužpirkstīte

Šis jūnijā un jūlijā ziedošais orhideju dzimtas lakstaugs visbiežāk aug pļavās, zāļu purvos un krūmājos, retāk – mežos. Pie mums tā ir bieži sastopama, bet ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.

Dzeltenā dzegužkurpīte

Daudzgadīgais orhideju dzimtas augs nelielās grupās sastopams auglīgos mežos, mežmalās vai meža pļavās. Dzeltenās dzegužkurpītes zieds ir līdz 10 centimetru diametrā liels, to veido sarkanīgi brūnas apziedņa lapas un dzeltena kurpītes veida lūpa. Dzegužkurpīte iekļauta gan Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā, kur tā klasificēta 2. kategorijā. Interesanti, ka šis ir viens no pirmajiem augiem, kas pasaulē aizsargāts ar likumu.

Smaržīgā naktsvijole

Smaržīgā naktsvijole ir daudzgadīgs, slaids, vidēji liels orhideju dzimtas lakstaugs, kas zied jūnijā un jūlijā un aug gan sausos, gan pārmitros mežos un krūmājos, bet visbiežāk pļavās. Smaržīgā naktsvijole ir līdz 60 centimetriem augsta, pie pašas zemes stublājam ir divas pretējas līdz 20 centimetriem garas spīdīgas lapas. Ziedi smaržīgi, balti, mazliet iezaļgani vai krēmkrāsas vārpās.

Daudzgadīgā mēnesene

Šis daudzgadīgais krustziežu dzimtas lakstaugs savas dekorativitātes dēļ bieži tiek nesaudzīgi aplauzts, lai gan ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā. Mēnesenei ir stāvs stublājs, lapas sirdsveida, mala dzeloņaini sīkzobaina, bet ziedi gaiši violeti, smaržīgi, skrajos ķekaros stublāja un zaru galos. Lielās audzēs zied jūnijā lapkoku mežos un krūmājos ar trūdvielām bagātā augsnē upju ielejās. Nereti aug arī palienes krūmājos avotainās vai mitrās vietās smilts augsnē.

Bezdelīgactiņa

Bezdelīgactiņa ir daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs, kas zied maijā un jūnija sākumā visbiežāk kaļķainos zāļu purvos un kūdrainās pļavās. Bezdelīgactiņai ziednesis ir bez lapām, tā galā sārti violetu ziedu blīvs čemurs. Bezdelīgactiņa pašlaik vēl sastopama gandrīz visā Latvijas teritorijā, bet auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai.

Gada staipeknis

Mūžzaļais gada staipeknis pie mums ir izplatīts – aug dažādos skujkoku un platlapju mežos, taču ierakstīts Sarkanajā grāmatā. Tam ir līdz divi metri garš gulošs stublājs ar stāviem zariem , līdz centimetru augstumā. Staipekņiem raksturīgs sarežģīts attīstības process un ir ilgs attīstības periods –paiet vismaz trīs gadi pēc staipekņa sporas izsēšanās un nokļūšanas augsnē, līdz tā beidzot uzdīgst.

Jumstiņu gladiola

Īrisu dzimtas lakstaugs, kas pie mums aug palieņu pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās un terašu pļavās ir viens no krāšņākajiem savvaļas augiem, kas zied tieši vasaras saulgriežu laikā, tādēļ jāuzmanās, lai netiktu ievākts jāņuzāļu plūkšanas laikā. Jumstiņu gladiolai ir stāvs stublājs, ar mazliet spurainām lapām un nosmailotu galu. Stublāja galotni rotā vienpusēja vārpa ar violeti sārtiem vai purpursārtiem ziediem, kas ir trīs četri centimetri lieli.

Bruņcepuru dzegužpuķe

Bruņcepuru dzegužpuķe pie mums ir reti sastopama, tāpēc jo sevišķi esi piesardzīgs, lai to nenoplūktu. Tā aug mēreni mitrās pļavās, krūmājos, atmatās, retāk mežu laucēs, bet saimnieciskās darbības dēļ skaits strauji sarūk. Bruņcepuru dzegužpuķei ir gaišzaļš stāvs stublājs, dažreiz ar violetu tonējumu. Lapas lielas, gaišzaļas un ziedu vārpa blīva.

Raksta tapšanā izmantota informācija no Dabas aizsardzības pārvaldes, Nacionālās enciklopēdijas, "Latvijas Valsts meži" un Latvijas dabas sugu enciklopēdijas mājaslapas.