Avenes pazīstamas ne tikai garšīgo un aromātisko ogu dēļ. Jau sen visas auga daļas tikušas izmantotas arī ārstnieciskos nolūkos, īpaši tautas medicīnā. Šim mērķim tiek ievāktas ogas, lapas, saknes un ziedi. Ogas ievāc nogatavojušās, lapas – pavasarī, ziedēšanas laikā, bet saknes ievāc vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā.
Kāpēc vērtīgas?
Pareizi sagatavotas drogas var glabāt divus gadus. Dziednieciskiem nolūkiem iesaka labāk izmantot savvaļas avenes, kas ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām. Tās organismam var nodrošināt B, C vitamīnus un vairākas minerālvielas, tostarp kāliju, magniju, cinku, fosforu un dzelzi. Tomēr aveņu lapu ievērojamākais ieguldījums varētu būt to antioksidanta īpašības. Tās satur polifenolu savienojumus, piemēram, tanīnus un flavonoīdus, kas darbojas kā antioksidanti cilvēka organismā un var palīdzēt aizsargāt šūnas no dažāda veida bojājumiem. Aveņu lapu tēja ir samērā plaši izplatīts produkts tirdzniecībā, un patērētāji to visbiežāk iegādājas tieši saaukstēšanās simptomu mazināšanai.
Daudziem patīk gatavot tēju no svaigām augu lapām, piemēram, jāņogu, zemeņu, ķiršu, aveņu un citām, taču, lai saglabātu ziemai, tas parasti tiek kaltētas. Tomēr tēja no kaltētām lapām nav tik garšīga un aromātiska kā no svaigām. To var mainīt, arī lapas fermentējot. Pateicoties tajās esošiem polifenolu savienojumiem, tai skaitā tanīniem, fermentēšana uzlabo tējas kvalitāti, ļaujot pagatavot garšīgāku, aromātiskāku un bagātīgu krāsu dzērienu.
Lapu ievākšanas laiks
Viens no svarīgiem faktoriem ir izvēlēties laiku, kad ievākt lapas. Ievērojot tradicionālus drogu ievākšanas ieteikumus (lielāko daļu augu lapas ievāc pavasarī un ziedēšanas laikā), Dārzkopības institūta pētījumā izvēlēts ievākt meža aveņu lapas jūnijā, kad sākuši izveidoties ziedpumpuri. Salīdzināšanai tika ievāktas rudens aveņu lapas, izmantojot no retināšanas laikā nogrieztiem augiem.
Augu lapu (tostarp arī dažādu ārstniecības augu) fermentēšanas paņēmieni ir dažādi, pat dažreiz pretrunīgi, kas galā ļauj iegūt atšķirīgas kvalitātes tēju. Pētījumā aveņu lapu apstrādei izmantots viens no vienkāršotiem variantiem: svaigās aveņu lapas uz dažām stundām tika ievietotas saldētavā, lai sasalst. Mērķis ir sagraut šūnas, lai ātrāk izdalītos sula, kas nepieciešama fermentēšanas procesa uzsākšanai. No saldētavas izņemtās lapas atkausē, pa porcijām cieši savīsta un sasit, piemēram, ar koka āmuru, līdz izdalās sula. Mitrās lapas liek traukā, saspiež (var uzlikt slogu), pārsedz ar pārtikas plēvi vai audumu un atstāj siltā telpā fermentēties 15 līdz 17 stundas. Lai apturētu fermentācijas procesu, sākotnēji lapas tika žāvētas 100 grādos pēc Celsija 30 minūtes. Tad temperatūra samazināta līdz 50 grādiem un žāvēšanas process turpināts, līdz lapas sausas. Tējas pagatavošanai ņemta viena tējkarote smalcinātu aveņu lapu (gan kaltētu, gan fermentētu), pievienojot 200 mililitrus karsta ūdens (apmēram 90 grādi), izturot 10 minūtes.
Mājas avenes vai savvaļas – kuras vērtīgākas?
Pētījumā iegūti praktiski nozīmīgi rezultāti, secinot, ka tēja, kas pagatavota no kaltētām mājas aveņu lapām, satur līdzīgu un pat nedaudz lielāku kopējo fenolu, flavonoīdu un tanīnu saturu kā meža aveņu lapu tēja. Lielāka atšķirība novērota starp tējas paraugiem ar fermentētām lapām – visi rādītāji bija augstāki tieši tējai no mājas aveņu lapām. Atšķirības lielākā mērā pamatojamas ar ievākto paraugu attīstības stadijām. Meža avenes, veidojot ziedpumpurus, jau bija beigušas uzkrāt ķīmiski aktīvos savienojumus dzinumos un spēku atdeva ziedu veidošanai. Tikmēr mājas avenes vēl attīstīja dzinumus, kuros aktīvo savienojumu daudzums bija lielāks. Veicot tējas degustāciju, vērtētāji ar vienādu punktu skaitu par labākām atzina nefermentētu meža un fermentētu mājas aveņu lapu tēju. Novērtējot dažādas tējas raksturojošās īpašības (krāsu, smaržu, tanīnus / miecvielas, garšu un pēcgaršu) secināts, ka abiem fermentēto tēju paraugiem visaugstāk novērtēta krāsa. Vērtētāji atzinuši, ka labākā garša bija nefermentētai mājas aveņu lapu tējai. Savukārt abi mājas aveņu lapu tējas paraugi novērtēti ar augstāko tanīnu / miecvielu klātbūtni, kas sasaucās ar ķīmisko analīžu rezultātiem.
Audzējot rudens avenes ogu ieguvei, to kopšanas laikā retinātos dzinumus var vēl pilnvērtīgi izmantot lapu tējas pagatavošanai. Papildu lapu fermentēšana ļaus dažādot tējas kvalitatīvos rādītājus, kā arī iegūt vērtīgu sastāvdaļu tēju maisījumiem. Un labums būs vēl audzēšanas blakusproduktu – ogu ieguvei nevērtīgo dzinumu izmantošanā, saudzējot vidi un mazinot atkritumus. Būsim dabai draudzīgi un lietosim pašu gatavotu veselīgu aveņu lapu tēju!