Septiņas skaistas pastaigu takas, kas vijas gar Latvijas upēm

Amatas ģeoloģiskai takai ir trīs posmi: Melturi–Kārļu zivjaudzētava, Kārļu zivjaudzētava–Zvārtes iezis un Zvārtes iezis–Veclauču tilts, kas kopumā sastāda vairāk nekā 20 kilometrus. Tā vijas pa pirmatnīgo Amatas senieleju. Taka ir marķēta, bet daļa no tās nav labiekārtota – krituši koki un nelielas upes pietekas, līdz ar to dažviet pārvietošanās ir apgrūtinošāka. Šeit paveras brīnišķīgas dabas ainavas, kur augstas kraujas, nogulumieži, dolomīti un smilšakmeņu atsegumi mijas ar mežiem un stāvām terasēm.

Taka atrodas Grobiņā un vijas gar Ālandes upes līkločiem. Pa ceļam var iepazīt Grobiņas pilskalnu, senpilsētu un senkapus. Ērtākām iespējām pārvietoties ir izbūvēta laipiņa, kas nodrošina drošu pārvietošanos arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un personām ar kustību traucējumiem. Pa ceļam ir izvietoti informatīvie stendi, kuros var iepazīt Grobiņas vēstures stāstus. Grobiņa sākotnēji tika dēvēta par Zēburgu (Jūrpili vai Ezerpili) un tā ir pirmā apdzīvotā vieta Latvijā, kas fiksēta rakstu avotos.

Gar Līgatnes upi vijas taka, kurā var izbaudīt īstu meža atmosfēru. Tā atrodas Nītaures pagastā, Līgatnes upes augštecē un tās garums ir divi kilometri. Upes krasti visā tās garumā ir krāšņi – gravām, iežiem un kraujām bagāti. Uzkāpjot gandrīz 30 metru augstajā kāpumā, iespējams apsēsties uz soliņa un gandrīz vai virs koku galotnēm dzirdēt, kā lejā traucas upe.

Viesatas upesloku dabas taka vijas caur mežu gar Viesatas upes krastu. Taku var izstaigāt garākā – sešu kilometru – maršrutā, kā arī īsākā – četru kilometru – maršrutā. Pastaigājoties pa taku, iespējams apskatīt kopā saaugušus, īpatnējus kokus, 200 gadus vecas priedes, iežu atsegumus no smiltīm, māliem un oļiem, avotiņu, cūku vannas un iespaidīgo Spuņņakmeni takas tālākajā punktā.

Taka piedāvā trīs dažādas distances gar Rojas upi un tai pieguļošajiem mežiem – divu kilometru, septiņu kilometru un 15 kilometru garumā. Rojas upes stāvos krastus ieskauj pirmatnējs, bioloģiski vecs mežs, kas ir bagāts ar augiem un dzīvniekiem – Latvijā tādi meži ir reti sastopami. Takas sākumā pie upes krasta ir atrodams arī Rojas avots – to iecienījuši arī apkārtnes iedzīvotāji, kuri labprāt dzer avota ūdeni.

Vedzes dabas taka izveidota Vedzes upes krastā uz Ogres novada Mazozolu pagasta un Cēsu novada Zaubes pagasta robežas. Tā ir mazliet vairāk nekā divarpus kilometru gara. Taku sākotnēji nav viegli pamanīt, jo tai nav seguma un vietām tā ir mitra un pat dubļaina, taču taka ir visnotaļ interesanta – pa ceļam ir gan upe, gan biezs mežs, gan purvs ar akaci. Jāņem vērā, ka šajā takā var nākties izmērcēt kājas, tāpēc, dodoties pastaigā, gājēji tiek aicināti izvēlēties atbilstošus apavus.

Taka gar Lojas krastiem vijas aptuveni astoņu kilometru garumā, kas brīžiem ir ar ļoti stāviem kāpumiem. Pastaigas laikā var apskatīt tādus objektus kā atpūtas parku "Rāmkalni", Gaujas senleju, Gaujas vecupes, Lojas upi, veco kamaniņu trasi, Lojas pilskalnu, kā arī Murjāņus. Viens no īpašākajiem objektiem takas maršrutā ir vecā kamaniņu trase, kuras konstrukcijas ir veidotas no koka. Tā savu nozīmi zaudēja, kad tika uzbūvēta Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, bet savu autentiskumu tā ir saglabājusi vēl šodien.