Sojas mērci ražo vairākās Vjetnamas provincēs, taču par garšīgāko tiek uzskatīta Ban ciematā ražotā. Jau kopš 19. gadsimta beigām Ban sojas mērce kļuvusi par tradicionālu Vjetnamas ziemeļu reģiona delikatesi.
Ban ciematam ir savs tradicionālais mērces pagatavošanas veids, kas saglabājies jau vairākās paaudzēs. Vietējie iedzīvotāji to dēvē par atsevišķu mākslas formu, tādēļ arī tūristi tiek aicināti doties apmeklēt ciemu, lai vērotu neatkārtojamo sojas mērces pagatavošanas procesu.
Ban mērces ražošanas process
Svarīgākā sojas mērces sastāvdaļa ir sojas pupiņas, kurām klāt pievieno fermentētus rīsus un sāli. Rīsus kārtīgi nomazgā, izmērcē ūdenī un novāra. Tad izklāj uz bambusa paplātes, pārklāj ar saldo kartupeļu lapām un atstāj apmēram uz trīs dienām svaigā gaisā līdz tie kļūst dzelteni un pārklājas ar sēnīti.
Sojas pupiņas mērcē ūdenī un tad žāvē, lai vēlāk tās varētu apcept zemā temperatūrā uz smiltīm. Pupiņas grauzdē līdz tās kļūst dzeltenas un tām parādās salda smarža. Tad sākas raudzēšanas periods. Grauzdētajām sojas pupiņām pievieno no lipīgajiem rīsiem iegūto sēnīti, ūdeni un sāli. Maisījumu ievieto keramikas traukos, cieši aizsedz un raudzē divus līdz sešus mēnešus vai pat dažus gadus. Rūgšanas periodā maisījums jāmaisa ik pēc divām dienām, bet ne ilgāk par vienu minūti.
Vietējie ražotāji atzīts, ka, jo vairāk saules gaismas saņem sojas mērce, jo kvalitatīvāka tā būs. Tādēļ izgatavošanas sezona ilgst no marta līdz augustam – gada saulainākajā sezonā. Šajā laika posmā katrā mājsaimniecībā var sastapt simtiem dažāda izmēra māla traukus, kuros notiek sojas mērces nogatavošanās.
Rezultātā mērcei jābūt tumši brūnai ar nedaudz specifisku smaržu, bet saldu garšu. Iespējams tieši šīs neparastās garšas un smaržas kombinācijas dēļ sojas mērce ieguvusi milzu popularitāti gan rietumu, gan austrumu ēdienu receptēs.
Rakstā izmantota informācija no portāla "Vietravel" un "Vietnam times".