Pieredze: divi draugi rada ātro kompostēšanas iekārtu daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem  (1)

"Uz bioloģisko atkritumu šķirošanu pamudināja fakts, ka Latvijā gandrīz puse no visas sadzīves atkritumu masas ir bioloģiski noārdāmi, bet lielākā daļa vienkārši tiek aprakta poligonos," stāsta Līva, norādot, ka tos ir salīdzinoši viegli pārvērst trūdzemē un izņemt no aprites. Kaut arī no šī gada janvāra Rīgā atkritumu apsaimniekotāji piedāva šo atkritumu šķirošanu, videi draudzīgākais un lētākais veids tomēr ir pārstrāde to rašanās vietā.

"Atkritumus jāpārvērš par resursu," pārliecināts ir Matīss. Ātrās kompostēšanas iekārta ir atbilde uz pilsētnieku raizēm par tradicionālā koposta problemātiku. Tā nodrošina ātrāku atkritumu sadalīšanos, nepievilina žurkas, vārnas vai mušas, neizplata smakas un spēj tikt galā ar lielāku atkritumu daudzumu. Tā ir pietiekami estētiska un atgādina parastu atkritumu konteineru, ko novieto māju pagalmos. Matīss arī piebilst, ka šo iekārtu viegli atraduši Latvijas interneta veikalu piedāvājumā.

^{Foto: Privātais arhīvs}

Svarīgs aspekts, lai kompostēšanās process noritētu veiksmīgi, ir visiem skaidri noteikumi, kā pareizi veikt šķirošanu – saprast, ko drīkst un ko nedrīkst mest konteinerā. "Mūsu kompostā iedzīvotāji var izmest augu izcelsmes atkritumus, olu čaumalas, kafijas un tējas biezumus. Lai neriskētu ar patogēno baktēriju veidošanos, nepievienojam tam dzīvnieku izcelsmes atkritumus, piemēram, sabojājušos gaļu vai piena produktus. Tas garantē droši lietojamu galaproduktu – augsnes uzlabotāju", skaidro Līva, piebilstot, ka kompostam regulāri jāpievieno arī neliels daudzums mulčas un kūdras, lai regulētu mitruma līmeni un veicinātu pareizu mikroorganismu darbību.

Šī gada pavasarī, kad vismaz 80 kilogramu atkritumu jau bija sadalījušies līdz beigu stadijai un atgādināja melnzemi, tika nolemts paraugu nodot uz augsnes analīzēm. "Aizvedām materiālu Valsts augu aizsardzības dienestam un drīz saņēmām rezultātus, kas uzrādīja augstu minerālu saturu. Salīdzinājām ar tirgū pieejamajiem mēslojumiem un secinājām, ka mūsu komposts ir ļoti līdzvērtīgs!" norāda Matīss. "Sākotnēji izlēmām nelielās frakcijās to piedāvāt kaimiņiem, kas piedalījušies šķirošanā, savu telpaugu vai mazdārziņu vajadzībām, bet ātri sapratām, ka vairāki desmiti kilogramu paliek pāri," Matīss stāsta par nonākšanu līdz idejai par augsnes uzlabotāja nodošanu Rīgas Sporta pils dārziem un kopienas dārzam Andrejsalā. "Esam priecīgi atrast veidus, kā pēc iespējas vērtīgāk izmantot pārstrādātos atkirtumus, lai noslēgtu pilnu atkritumu pārstrādes ciklu," piemin Līva.

^{Foto: Privātais arhīvs}

Abi draugi atzīst, ka apgāzuši mītus par kompostu pilsētvidē un cer ar savu piemēru pamudināt arī citus Rīgas iedzīvotājus atrast sev piemērotāko šķirošanas risinājumu un nepiedalīties bezjēdzīgu izgāztuvju kalnu veidošanā.