Kā sagatavoties pārgājienam, lai neapmaldītos

Aptaujājot Latvijā dzīvojošas sievietes vecumā no 25–60 gadiem, katra trešā atklāj, ka vismaz reizi nedēļā pavada laiku, atrodoties dabā. Teju katra piektā sieviete (17%) pārgājienos dodas vienatnē, un zīmīgi, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto dāmu atzīst, ka došanās pārgājienā vienai nāk komplektā ar bailēm apmaldīties, savukārt vēl 38% Latvijā biedē satikšanās ar savvaļas dzīvniekiem.

Dodoties pārgājienā, noteikti paņem līdzi uzlādētu telefonu (vēlams – viedtālruni) un papildu ārējo akumulatoru. Lai pasargātu tos no lietus un mitruma, ievieto noslēdzamos ūdensnecaurlaidīgos maisiņos.

Pirms došanās pārgājienā, mēģini pēc iespējas labāk iegaumēt maršrutu, kā arī noteikti lejupielādē savā ierīcē kādu GPS karšu lietotni un bezsaistes kartes, kas darbojas pat bez savienojuma un tādējādi palīdz ietaupīt viedtālruņa akumulatora enerģiju. Piemēram, "Latvijas Valsts mežu" (LVM) izstrādātā lietotne "LVM GEO" ļauj sekot līdzi savai atrašanās vietai dažāda veida kartēs gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Papīra karti un kompasu ieteicams ņemt līdzi tikai tādā gadījumā, ja zini, kā to izmantot.

Aptaujas dati liecina, ka pārliecinoši populārākā interneta vietne dabas maršrutiem Latvijā ir "Google Maps", ko izmanto 76%, bet vēl 17% izceļ vietni "Lauku ceļotājs".

Bailes apmaldīties ir normāla parādība, un no tā nav jākaunas, taču baiļu un riska līmeni palīdzēs samazināt pieredze un kopības sajūta. Ja tu tikai sāc sevi iepazīstināt ar dabu, dodies mežā kopā ar kādu pārgājienu lietpratēju vai kādu draugu vai draudzeni – ceļu uz mājām divatā noteikti atradīsiet vieglāk!

Ja šis ir viens no taviem pirmajiem pārgājieniem, izmanto iespēju doties pa jau izplānotiem maršrutiem, ko piedāvā LVM ceļveži, kur apkopoti dažāda veida un sarežģītības pārgājieni visos Latvijas novados. Šīs pārgājienu takas ir aprīkotas ar tūrisma taku marķējumiem, atpūtas vietām, un būs lielisks sākumposms pārgājienu kultūras izzināšanai.

Pirms sāc kustēties vienā vai otrā virzienā, ieklausies apkārtnes skaņās. Vai dzirdi cilvēku balsis, motorzāģa rūkoņu, pa šoseju braucošu automašīnu troksni, jūras skaņu vai ūdens šalkoņu? Mēģini noteikt, no kurienes nāk skaņas, un virzies to virzienā. Ja nonāc pie strautiņa vai upes, dodies lejup pa straumi – tā agri vai vēlu sasniegsi kādu apdzīvotu vietu.

Orientēties mežā iespējams arī pēc debespusēm, tāpēc, pirms došanās mežā, nosaki, kur atrodas pārgājiena beigu punkts. Atceries, ka saule katru rītu lec austrumos, pusdienlaikā spīd no dienvidiem un vakarā riet rietumos. Debespuses palīdzēs noteikt arī skudras. Skudru pūžņi "skatās" uz dienvidiem, tāpēc to ziemeļu pusi aizsargā koki vai krūmi, bet dienvidu puse pavērsta pret silto dienvidu sauli.

Pat pieredzējušākajam tūristam pārgājienā vienmēr jāņem līdzi ēdiens un ūdens ar rezervi (dzeramā ūdens vietā var paņemt līdzi pārgājiena filtru), papildu silts apģērbs un šķiltavas, lai pēc nepieciešamības nakti varētu pārlaist mežā, jo laikapstākļi ir neparedzami, un pēkšņa trauma var traucēt pārvietoties diennakts tumšajā laikā.

Ja tomēr apmaldies mežā, apstājies un desmit reizes dziļi ieelpo un izelpo. Padomā, kur bija pārgājiena sākumpunkts, kādā virzienā devies un cik ilgi atrodies mežā. Ja gāji mierīgā tempā apmēram stundu, tas nozīmē, ka no sākuma punkta atrodaties ne tālāk kā piecus kilometrus.