Iedzīvotāji Latvijā visbiežāk ceļo kopā ar ģimeni un izvēlas doties uz dabas parkiem

Teju 60 procenti Latvijas iedzīvotāju ir jau ieplānojuši izbraucienu pa Latviju, savukārt vēl ceturtā daļa šobrīd nav plānojuši, bet iespējams tādā dosies tuvākā laikā. Aktīvākie braucienu plānotāji ir cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kad, iespējams, laicīgi tiek ieplānotas, piemēram, vasaras brīvdienas ar ģimeni, kas ir biežākā kompānija, kādā Latvijas iedzīvotāji dodas izbraucienos. 69 procenti aptaujāto norādījuši, ka Latviju apceļo ar ģimeni, savukārt 23 procenti ceļā dodas ar draugiem. Interesanti, ka tieši rīdzinieki kopā ar draugiem ceļo biežāk (30 procenti) nekā citu reģionu iedzīvotāji, kā arī galvaspilsētā aktīvāk izbraucienos pa Latviju dodas gados jaunāki cilvēki.

Visbiežāk cilvēki dodas apmeklēt parkus un dabas parkus (73 procenti), tad seko pilis un muižas, ko cenšas ieplānot apmeklēt vairāk kā puse (52 procenti) respondentu un trešajā vietā kā iecienītākie apskates objekti ierindojas bākas un skatu torņi (44 procenti). Interesanti, ka, kamēr parki un dabas parki ieņem pirmo vietu viennozīmīgi visās vecuma grupās, tad savukārt pilis un muižas kā nākamā biežāk izvēlētā apmeklējumu vieta ir gados vecākiem cilvēkiem (58 procentiem vecumā no 40- līdz 49 gadiem; 52 procenti – virs 50 gadiem), kamēr gados jaunākiem otrā vietā ierindojas bākas un skatu torņi (55 procenti vecumā no 20 līdz 29 gadiem; 50 procenti no 30 līdz 39 gadiem, savukārt vecumā virs 60 gadiem vien 29 procenti). Iespējams, ka šāda atšķirība veidojas bažās par dažādu objektu pieejamību, tādēļ var uzsvērt, ka veicot šo Latvijas kultūras un dabas mantojuma objektu atjaunošanu, īpaša uzmanība pievērsta arī pieejamības nodrošināšanai.

67 procenti no aptaujātajiem norādījuši, ka, apceļojot Latviju, viņiem ir svarīgi zināt šo vietu rašanās un pastāvēšanas vēsturi. Un teju trīs ceturtdaļas jeb 74 procenti ir lepni par Latvijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Interesanti, ka gadiem ejot un iedzīvotājiem kļūstot vecākiem, šī tendence iezīmējas izteiktāk. Starp respondentiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem vien 39 procenti norādījuši, ka piekrīt vai pilnībā piekrīt, ka viņiem ir svarīgi zināt apmeklēto vietu vēsturi, savukārt 30–39 gados – 59 procenti, 40–49 gados – 69 procenti, bet pēc 50 gadiem – teju 80 procenti. Arī novērtējot, to, vai viņi jūtas lepni par Latvijas kultūrvēsturiskajiem objektiem, vairāk nekā puse tieši no senioriem (54 procenti) pilnībā piekrīt tam, ka jūtas lepni. Savukārt vecuma posmā no 20 līdz 29 gadiem šādi norādījuši vien ceturtā daļa no respondentiem, bet vecumā no 30 līdz 39 gadiem – trešdaļa respondentu.