Ogu tik daudz, ka nav kur likt! Vai drīkstu pārdot kaimiņiem?  (1)

Kā skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļā, lai arī normatīvajos aktos atrodams vispārīgs un skarbs skaidrojums – jebkura darbība, kas vērsta uz ienākumu gūšanu, uzskatāma par saimniecisko darbību, tajos ietverti arī labvēlīgi nosacījumi, kuri attiecas uz noteikta veida ienākumu gūšanu un ievērojami vienkāršo ikdienu. Tāpēc uzskats, ka nodokļi jāmaksā pilnīgi vienmēr, pilnībā visiem un pilnībā no jebkuras summas, nebūt nav patiesība. Izpratnei VID piedāvā ielūkoties kādā dzīves situācijā.

Maijai allaž paticis atbrīvoties no darba dienas steigā uzkrātā noguruma, rušinoties pašas iekoptajā piemājas dārzā. Tur vairākās dobēs sazaļojuši garšaugi un, sēžoties pie brokastu galda, ģimene allaž novērtē svaigi plūkto diļļu aromātu vai maigās salātu lapiņas. Šogad laika apstākļi ir īpaši vēlīgi, un aveņu raža pārsniedz cerēto. Pati un ģimene pieēdušies, kaimiņi pacienāti, burkās likt negribas. Maija nolemj salasīt un pārdot. Sacīts darīts! Turpat vietējā gadatirgū nepilnas stundas laikā aveņu grozs ir izpirkts tukšs.

Varbūt Maija tā nedrīkstēja rīkoties? Tieši pretēji, ik gadu VID atgādina, ka iedzīvotāji, kuru ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, var nereģistrēt VID saimniecisko darbību, viņiem nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma, kā arī nav jāizmanto kases aparāts tirdzniecībā. Šie nosacījumi attiecas uz tiem iedzīvotājiem (fiziskajām personām), kuri gūst ienākumus no:

Tātad Maijai, kas nupat pārdeva viņas pašas piemājas dārziņā izaudzētās avenes, nav iemesla uztraukties, jo viņai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, viņai nav jāmaksā ienākuma nodoklis no naudas, kuru saņēmusi par ogām, un arī kases aparāts viņai nav jālieto. Šie nosacījumi mainīsies, ja Maijas aizraušanās ar dārzkopību no brīvdienu hobija kļūs par regulāru, pastāvīgu ienākumu gūšanas avotu, par ko liecinās arī viņas gūtie ienākumi – gada laikā tie pārsniegs 3000 eiro. Tad gan būs pienācis laiks reģistrēt saimniecisko darbību un maksāt nodokļus.

Kļūt par saimnieciskās darbības veicēju ir ļoti vienkārši – reģistrēties var VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Jāpiebilst, ka VID interneta vietnēs sadaļā "saimnieciskās darbības veicēji" ir pieejami gan informatīvi materiāli, gan video instrukcija: "Kā reģistrēt saimniecisko darbību".

Kā redzams, nosacījumi šādiem sezonālu ienākumu guvējiem ir draudzīgi, un arī VID paļaujas uz pašu cilvēku godprātību. Tātad cilvēkiem, kas gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas un pašu dārziņā izaudzēto augļu vai dārzeņu tirdzniecības, pašiem jāpadomā, kā nodrošināties pret labvēlīgo nosacījumu ļaunprātīgu izmantošanu vai nejaušu pārkāpumu. Turklāt katram pašam gribas zināt vai ieguldītais laiks un pūles atmaksājušās. Tāpēc VID rekomendē pierakstīt savus ienākumus un izdevumus. Šajā gadījumā nav nepieciešams iegādāties specifiskas grāmatvedības veidlapas vai žurnālu, bet pilnībā pietiekami, ja ienākumi tiek pierakstīti, piemēram, parastā burtnīcā. Tā vienlaikus kalpos kā atskaite pašam cilvēkam, palīdzot novērtēt ieguldīto darbu un iegūto atalgojumu, kā arī, nepieciešamības gadījumā, šādu uzskaites burtnīcu var parādīt VID darbiniekam.

Vasaras nogalē Maijas kaimiņiene pačukstēja, ka netālu esošajā mežiņā esot atrodamas skaistas gailenes. Pastaiga mežā, kuras noslēgumā var pamieloties ar gaileņu mērci – tā ir lieliska doma! Sēņu izrādījās daudz un Maija azartiski devās uz mežu vairākas reizes. Vien mājinieku sākotnējā sajūsma par gaileņu mērci pamazāk noplaka. Ko darīt, ja lasīt sēnes sagādā prieku, bet ēdāju vairs nav? Jānes uz tirgu – nolēma Maija, un salasītās sēnes veiksmīgi aizceļoja pie citiem ēdājiem, bet Maija atkal tika pie naudas.

Saskaitot kopā ienākumus, kas gūti par avenēm un sēnēm, Maijai sanāca pāris simti. Gads beigsies pēc pieciem mēnešiem, tostarp Maijas atvaļinājums, kura laikā viņa varēja nodoties sēņošanai un atrast brīdi pārpalikušo ogu un sēņu realizācijai, jau noslēdzies. Skaidrs, ka šādā situācijā par saimnieciskās darbības reģistrēšanu nav jādomā, jo līdz slieksnim – 3000 eiro gadā –, vēl tālu un pelnīt ar ogu un sēņu lasīšanu ikdienā, un siltajai sezonai beidzoties, Maija neplāno.

Bet varbūt mani gūtie ienākumi jādeklarē – iedomājās Maija? Nē, šajā gadījumā ienākumi, kas gūti no dabas velšu realizācijas nav jādeklarē.

Ja gada laikā Maija saņems vēl kādus citus neapliekamus ienākumus, piemēram, dāvanu no tēva, kas arī nav apliekama ar nodokli, un kopā gada laikā tādi neapliekamie ienākumi (arī no dabas velšu realizācijas) būs vairāk nekā 10 tūkstoši eiro, tad tie būs jādeklarē. Tiesa, arī šajā gadījumā nodoklis nav jāmaksā, jo tieši to nozīmē – ar nodokli neapliekami ienākumi. Tie ir ienākumi, par kuriem tikai jāpaziņo, tas ir, jādeklarē, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju – to pašu dokumentu, kuru sniedz, lai atgūtu izdevumus par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnu un izglītību.