Nekrāj, bet šķiro! Kur izmest veco elektrotehniku?

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi. Tās var saturēt virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu un citas. Ja savu laiku nokalpojusī tehnika netiek pareizi apsaimniekota, tostarp nodota otrreizējai pārstrādei, tā, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai.

Lai samazinātu veco elektroiekārtu ietekmi uz vidi, valstī ir noteiktas prasības to savākšanai un pārstrādei, kas līdz pērnā gada 1. jūlijam vēl bija 40,5 procenti no tirgū novietotā apjoma, savukārt pēc 1. jūlija jau 65 procenti. Kā norāda Zakulis, tas ir ambiciozs kāpums, ņemot vērā to, ka katru nākamo vecās elektrotehnikas tonnu savākt ir lielāks izaicinājums. Salīdzinājumam – pēc pēdējiem Valsts vides dienesta datiem par 2020. gadu, tolaik tirgū tika novietotas vairāk nekā 28 tūkstoši tonnas jaunu elektropreču. No minētā apjoma tika savāktas vairāk nekā 11 500 tonnas, tādējādi izpildot valstī noteiktās normas. Pie jaunajiem nosacījumiem attiecīgi nu jau jāsavāc par aptuveni 8000 tonnām vairāk, kas ir atkarīgs no tā, cik tirgū novietots attiecīgajā gadā.

"Lai valstī noteiktās prasības izpildītu, svarīgi iesaistīties visām pusēm – vides apsaimniekotājiem, tirgotājiem un arī pašiem iedzīvotājiem, kuri, kā liecina mūsu pieredze, mājās glabā lielu daudzumu nokalpojušu iekārtu. Piemēram, pērnā gada elektrotehnikas šķirošanas akcijā bija pat vairākas situācijas, kad vienā mājsaimniecībā tika nodota teju tonna veco iekārtu, kas glabājušās paaudžu paaudzēs. Veci televizori, ledusskapji, veļasmašīnas, nemaz nerunājot par mazajām ierīcēm – telefoniem, blenderiem, fēniem, kas itin bieži tiek novietoti kādā plauktā, tur uz daudziem gadiem tā arī aizmirsti," norāda Zakulis.

Šobrīd elektrotehnikas šķirošanas iespējas ir pieejamas ikvienam iedzīvotājam. "Tomēr, ja pēc mūsu pēdējās īstenotās iedzīvotāju aptaujas par atkritumu šķirošanas paradumiem Latvijā datiem redzam, ka kopumā atkritumus šķiro 60 procenti iedzīvotāju, tad no tiem elektrotehniku pārstrādei nodod salīdzinoši mazāk cilvēku – 38 procenti, Šis rādītājs gan, salīdzinot ar divus gadus iepriekš veikto aptauju, ir audzis par veseliem 10 procentpunktiem, parādot pozitīvu tendenci iedzīvotājiem vairāk pievērst uzmanību vides ilgtspējai," norāda "Latvijas Zaļais punkts" direktors.

Ikdienā iedzīvotāji veco elektrotehniku var nodot vairāk nekā 70 atkritumu šķirošanas laukumos, kuru atrašanās vietas var atrast arī "Latvijas Zaļā punkta" interaktīvajā kartē www.zalais.lv sadaļā "Šķirot". Šajos laukumos var nodot gan lielo tehniku, piemēram, ledusskapjus, plītis, veļasmašīnas un citas lielās elektropreces, kā arī mazās iekārtas – fēnus, blenderus, mikroviļņu krāsnis, gludekļus un citas mazās elektropreces. Mazo tehniku var nodot arī tirdzniecības vietās, kur uzstādītas speciālās šķirošanas kastes.

Individuālus risinājumus tehnikas savākšanai no mājām un uzņēmumu adresēm piedāvā arī atkritumu apsaimniekošanas operatori. Tāpat Latvijā tiek rīkotas dažādas elektrotehnikas šķirošanas akcijas. Jau trešo gadu pēc kārtas "Latvijas Zaļais punkts" kopā ar SIA "Eco Baltia vide" un citiem partneriem rīko speciālu šķirošanas kampaņu, veicinot tehnikas šķirošanu visā Latvijas teritorijā. Veco iekārtu savākšanā aktīvi sāk iesaistīties elektropreču tirgotāji. Piemēram, pērn vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" sāka sadarbību ar "Tet" un DPD, piedāvājot "Tet" klientiem pēc jaunas tehnikas piegādes veco savākt bez maksas.

Pēc veco un iedzīvotājiem vairs nevajadzīgo iekārtu savākšanas tās nonāk atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kur tiek sašķirotas pēc veida. Daļa tiek izjauktas un sadalītas atsevišķās, mazākās detaļās, kas tālāk tiek novirzītas pārstrādei uz atsevišķām pārstrādes rūpnīcām. Pašreiz Latvijā elektrotehnikas pilnīga pārstrāde nenotiek, tāpēc visas Latvijā savāktās ierīces nonāk dažādās rūpnīcās ārvalstīs, kur jau, atbilstoši tehnikas sastāvā esošo materiālu veidiem, tiek pārstrādātas jaunās izejvielās, no kurām var atkal ražot jaunas preces, tādējādi samazinot pirmreizējo dabas resursu izmantošanu.

Zakulis norāda: "Vienlaikus atgādinām, ka atkritumu šķirošana ir pēdējais posms kopējā atkritumu apjoma samazināšanā. Ja gribam būt atbildīgi pret vidi, būtiski pievērst uzmanību arī saviem patēriņa un preču lietošanas paradumiem. "Latvijas Zaļais punkts" iestājas par 5P principiem, kur kā pamata ideja ir veicināt atkritumu apjoma samazināšanu jau pirmajos posmos:

"To visu var attiecināt uz jebkuru preci, arī elektrotehniku, jo, jau sākotnēji izvērtējot, vai kārtējā jaunā ierīce ir nepieciešama, var panākt, ka mazāk tehnikas nonāk atkritumos vai ilgstoši tiek uzkrātas savā ikdienas vidē. Tāpat, ja pašam no modes izgājušais televizors, telefons, dators vai jebkura cita ierīce var šķist vairs nevajadzīga, varbūt tā būs noderīga kādam citam, kuram tā varētu kalpot vēl ilgus gadus," viņš rezumē.