Dienvidkurzemes Leišmalīti apceļojot: ko apskatīt un izbaudīt Priekules un Vaiņodes pusē

Tas ir lielākais dzeramā ūdens avots Latvijā. Jau izsenis tas tiek uzskatīts par maģisku un pat svētu, jo vietējie ticēja, ka avotam piemīt dziednieciskas spējas. Avots atrodas blakus majestātiskajai Vaiņodes jeb Lielbātas pilij, kura ir būvēta 19. gadsimta vidū. Vēlāk, 1923. gadā, pilī tika izveidota sanatorija, kura kļuva populāra ar dziedniecisko vidi. Kaut arī šobrīd pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama, taču avotam var brīvi piekļūt un nogaršot tā ūdens garšu.

Šeit paveras skats uz skaistajām Leišmalītes ainavām, kuras trāpīgi savulaik aprakstījis dzejnieks Imants Ziedonis. Skats no kalna atklāj apkārtnes daudzveidīgo reljefu un plašo skatu pāri gravai. Kalnā atrodas arī atpūtas vieta, un tā ir vien 40 minūšu gājiena attālumā no Vaiņodes centra, kur var viesoties kādā no mājas kafejnīcām.

Jau zināms, ka šī ir viena no noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Lai saglabātu vēsturisku un mītisku auru, ieejas vārti ir veidoti no stilizētiem zobeniem un vairogiem, kurus dēvē par Induļa zobeniem. Parkā atrodas leģendām apvītais Kuršu jeb Induļa pilskalns, Joda leja un dambis, kā arī šarmantais pilskalna avotiņš. Neizbēgami šeit valda leģendu un teiku noskaņa. Dodoties apskatīt Embūti ir jāizstaigā dabas takas, jāuzkāpj skatu tornī, jānogaršo dzidrais avota ūdens, kā arī jāizbauda sajūtas, kas rodas šajā skaistajā un noslēpumainajā vietā.

Priekules muižas nams būvēts 18. gadsimta otrajā pusē baronu Korfu vajadzībām. Aptuveni 100 gadus vēlāk muiža pārbūvēta, un tad tās tuvumā uzbūvēts skatu tornis. Pēc Otrā pasaules kara sagrautā muiža tika atjaunota, bet tornis savu izskatu atguva tikai Latvijas Trešās atmodas laikā. Šodien ēkā darbojas Priekules vidusskola, bet skatu tornītis ar Latvijas karogu mastā kļuvis par valsts neatkarības atjaunošanas simbolu.

Iespaidīgā zviedru laiku būve ir Priekules simbols – tie ir iekļauti pat pilsētas ģerbonī. Vārtus rotā Gotlandes smilšakmenī kaltais baronu Korfu dzimtas ģerbonis, sudraba lode un mītiskais maskerons. Ar vārtiem saistās ticējums – ja vārtu sargam nobučos nabu, tad šis cilvēks turpmākajā laikā piedzīvošot patiesu laimi. Mūsdienās Zviedru vārtus sargā vietējo meistaru darināti koka zaldātiņi.

Vārti atrodas iepretim Gramzdas luterāņu baznīcai. Trīs izgaismotas, aptuveni sešus metrus augstas sarkanbaltsarkanas laivas simbolizē paaudzes un to ilgo ceļojumu cauri gadsimtiem līdz neatkarīgai Latvijai. Laukums atklāts 2017. gadā.

Vieta, kur daba iedvesmo atpūtai, relaksācijai un dabas izziņai. Mežaparkā atrodas lielformāta gleznas, kuras rotā Gramzdas mežaparka takas visu gadu. Gleznas ļauj dabas un aktīvās atpūtas cienītājiem kļūt arī par mākslas un kultūras baudītājiem.