Nepareizi kurinot, centieni ietaupīt var izmaksāt ļoti dārgi, norāda skursteņslaucītāja

Netīrīti vai nekvalitatīvi skursteņi ik gadu ir iemesls simtiem postošu ugunsgrēku privātajā īpašumā ar nopietniem finansiāliem zaudējumiem un diemžēl arī ar letālām sekām. Apsekojot nelaimes gadījuma vietu, ekspertiem bieži vien uzreiz ir skaidrs – no tā varētu izvairīties, ja vien mājas īpašnieks būtu savlaicīgi parūpējies par apkures sistēmas pārbaudi un dūmvada tehnisko apkopi.

Kā liecina pieejamā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija, ugunsdzēsēji ik gadu dodas uz vairāk nekā 500 izsaukumiem, kur dūmvados deg sodrēji. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā var izraisīt intensīvu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

"Šī gada septiņos mēnešos esam saņēmuši apmēram tikpat daudz atlīdzību pieteikumu par ugunsgrēku rezultātā nodarītiem zaudējumiem kā pērn tādā pašā laika periodā, toties šogad izmaksāto atlīdzību summa par vairāk nekā 700 000 eiro jau pārsniedz visa pagājušā gada rādītājus. Galvenokārt tas saistīts ar strauji augošām izmaksām būvniecības nozarē. Pieredze rāda, ka biežākie ugunsgrēku iemesli ir elektroinstalācijas bojājumi, neuzmanīga rīcība ar uguni un nepareizi izbūvētas vai nolietojušās apkures sistēmas, bet daudzos gadījumos nelaimi varētu novērst arī atbildīgāka attieksme no māju īpašnieku puses, tajā skaitā regulāri nodrošinot skursteņa tīrīšanu un tā tehnisko pārbaudi un nenovietojot viegli uzliesmojušus priekšmetus blakus apkures sistēmām, piemēram, malku vai briketes pie pašas kurtuves. Lai apkures sezonu sagaidītu, bet, galvenais, arī pavadītu ar mierīgu sirdi, jāveic savlaicīga un regulāra dūmvada tehniskā stāvokļa novērtēšana un apkope. Katram skurstenim, atkarībā no tā materiāla un kurināmā veida, ir savs ekspluatācijas termiņš. Laika gaitā tajos var veidoties mikroplaisas, kas apdraud ēkas drošību, un, regulāri veicot tā tehnisko novērtējumu, ir iespēja nelaimi novērst," saka ""Balta" Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību vadītājs Ainārs Puķe.

Aizdegoties degšanas produktiem – sodrējiem, darvai un kvēpiem –, dūmvadā veidojas ārkārtīgi augsta temperatūra – apmēram 1300 grādi. Līdz ar sodrējiem sadeg arī dūmvads, radot risku aizdegties visai ēkai. Lai tā nenotiktu, skursteņi regulāri jāpārbauda un jātīra, uzticot šo darbu speciālistam. Skursteņslaucītāji uzsver – īstais laiks dūmvadu apkopei ir apkures sezonas beigās, taču šis ir pēdējais brīdis, lai sagatavotos jaunajai apkures sezonai: šobrīd uz speciālista vizīti rindā jāgaida apmēram divus mēnešus.

"Tā kā dzīve šobrīd ir ļoti dārga, cilvēki taupīšanas nolūkos vai nezināšanas dēļ iemanās turēt kurtuves durtiņas cieši aizvērtas, lai krāsns ilgāk kurētos un tajā uzkrātos siltums. Taču tas nozīmē, ka apkures ierīcei nepieplūst skābeklis, kurināmais pilnībā neizdeg, bet gan gruzd, un sāk veidoties kreozots – spīdīga, piķveidīga viela, kas uzbriest un aizķepē dūmejas un skursteņus. Diemžēl kreozots ļoti labi deg, apdraudot visu apkures sistēmu un ēku. Ja, atverot revīzijas lūku, skursteņslaucītājs konstatē, ka skurstenis jau spīd no kreozota, mājas īpašniekam ir jāpērk speciāli ķīmiski līdzekļi, jāizkurina krāsns un jāsauc speciālists vēlreiz, bet, iespējams, nāksies ņemt talkā arī turbobirsti, jo ar parastiem līdzekļiem vienā reizē skursteni iztīrīt nav iespējams. Tas viss izmaksā daudz dārgāk nekā pareiza krāsns ekspluatācija, turklāt nepareiza kurināšana var beigties ar ugunsgrēku, un tā jau būs ārkārtīgi sāpīga pieredze," stāsta sertificēta skursteņslaucītāja Līga Ondzule.

Skursteņslaucītāja norāda – dūmvadu apkope jāveic reizi gadā, un retāk to drīkst darīt tikai tad, ja skursteņslaucītājs atļāvis. "Ir cilvēki, kuri kurina krāsnis ļoti prātīgi un pareizi – tikai ar sausu malku, regulāri izsauc skursteņslaucītāju, arī krāsns ir ideāli uzmūrēta, un tur patiešām mēs iztīrām vien saujiņu kvēpu. Šādos gadījumos ļaujam gadu izlaist, taču tieši šie apdomīgie kurinātāji ir visapzinīgākie un sirdsmiera dēļ tomēr mūs aicina katru gadu. Mūrīša skurstenis noteikti jātīra reizi gadā; podiņu krāsni vai apaļo skārda krāsni atsevišķos gadījumos drīkst tīrīt retāk. Bet ir arī tādi objekti, kur vienā reizē skursteņslaucītājs izved divas ķerras sodrēju," stāsta Ondzule.

Viņa norāda, ka visatbildīgāk jārīkojas tiem namīpašniekiem, kuri savas krāsnis kurina ar bērza malku, jo tā sadegot rada visvairāk sodrēju. Skursteņus vairāk piesārņo arī priedes un egles malka.

Ondzules pieredzē bijuši gadījumi, kad cilvēki, remontējot māju, nezināšanas dēļ aizkrāso revīzijas lūkas un pat nezina, ka tādām jābūt divās vietās. Tas nozīmē, ka cilvēks arī nav saucis skursteņslaucītāju, jo speciālists šādas kļūmes laikus pamana, piefiksē un konsultē saimnieku par veicamajām darbībām.

Skursteņslaucītāja iesaka īpašu uzmanību dūmvadu stāvoklim pievērst tiem, kuri iegādājas īpašumu. Pavisam nesen bijis gadījums, kad kāds cilvēks nopircis māju un iepriekšējais saimnieks viņu brīdinājis – šīberi var atvērt tikai ar stellatslēgu, un tas arī īpaši jānofiksē, lai neaizkristu. Izrādījies, ka no skursteņa dūmejā iebiris ķieģelis un uzkritis uz šībera, to nobloķējot. Šādas problēmas var atrisināt tikai speciālists, un jaunā, nepazīstamā īpašumā jebkurā gadījumā jāveic rūpīga dūmvadu pārbaude, lai pārliecinātos par drošību.

Lai skurstenis kalpotu godam, eksperti iesaka: