Kādēļ sociālo tīklu vietā izmantot paša veidotu ceļojumu dienasgrāmatu

Vairākus gadsimtus ceļojuma dienasgrāmatas bija populāras, bet, pienākot digitālajai ērai, par tām piemirsa. Šobrīd tās atkal kļūst iecienītas, jo, lai arī cik vienkārši nebūtu uzņemt fotogrāfijas telefonā, nav garantija, ka, atšķirībā no pierakstiem uz papīra, tās saglabāsies gadu desmitiem ilgi.

Dienasgrāmatas mērķauditorija nav tavi sekotāji "Facebook" vai "Instagram". Tajā tu vari rakstīt ko vien vēlies: savas emocijas, piedzīvojumus, jaunatklāto mīļāko ēdienu un jebko citu, jo tava mērķauditorija esi tikai tu pats.

Viedierīce tev ļauj noķert tieši to, kas notiek mirklī, bet, rakstot dienasgrāmatu, ir iespēja sajust un atcerēties, kā uztvēri pasauli un redzēji visu sev apkārt, atrodoties ceļojumā. Ar video iespējams saskatīt emocijas, bet ne to, ko tajā brīdī domāji. Lai atstātu spilgtākas atmiņas par ceļojumos piedzīvoto, vajadzīga tikai pildspalva, papīrs, mazliet laika un piedzīvotās emocijas. Tas var šķist kā sarežģīts un garlaicīgs process, bet visgrūtāk ir tikai iesākt.

Piedzīvojumu grafikā pietiks tikai ar dažām minūtēm rakstīšanai un darīt to vari jebkur: kafejnīcā, parkā uz soliņa vai pie jūras. Uzliec telefonā taimeri un ļaujies emociju plūsmai, rakstot atmiņas par piedzīvoto. Ar notikumiem pieblīvētos ceļojumos tā var būt kā laba iespēja atvilkt elpu, atpūtināt kājas un patiešām izbaudīt visu skaisto un interesanto, ko esi redzējis.

Velti laiku domāšanai. Nesteidzies pierakstīt piedzīvoto pēc iespējas ātrāk. Izbaudi arī rakstīšanas procesu un atmiņas par jaukajiem brīžiem.

Ja pēkšņi nav ideju, ko rakstīt un prāts atsakās ieslēgt radošo domāšanu, mēģini rakstīt atbildes uz vieglākiem jautājumiem: Kādas bija manas spilgtākās atmiņas par šodienu? Kas man likās intriģējošs? Ko no padarītā es labprāt sāktu darīt ikdienā? Kas man likās pats grūtākais?

Visbūtiskāk ir novērot sevi. Mirkļos, kad izjūti stipras, pozitīvas emocijas, pamēģini izbaudīt to pēc iespējas ilgāk, izproti katru savu emociju.

Protams, ne visu ceļojumā padarīto izdosies iemūžināt. Brīžos, kad saproti, ka gribi sev ilgāk paturēt šīs emocijas vai arī tas vēlāk varētu noderēt – iemūžini, centies atcerēties sīkas detaļas, jo tās pēc vairākiem gadiem palīdzēs labāk visu izjust.

Informācijas pierakstīšana par uzņemto fotogrāfiju var atvieglot stāsta rakstīšanu, bet, ja aizmirsti kaut ko pierakstīt, informāciju par foto var atrast arī telefonā – katrai fotogrāfijai tiek norādīts datums, laiks un vieta. Galvenais – pierakstīt emocijas, kuras izjustas fotogrāfijas vai video uzņemšanas brīdī.

Kad dienasgrāmatā sakrātas svarīgas fotogrāfijas, biļetes no kāda pasākuma apmeklējuma, pastkartes, pierakstītas emocijas vai pārdomas, laiks apkopot to visu stāstā, bet tikai tādā gadījumā, ja vēlies to darīt. Ja tev labāk patīk īsi aprakstītas emocijas un sakrātas dažādas lietas, atstāj dienasgrāmatu tādu, kāda tā ir.

Iedomājies, ka šī dienasgrāmata ir kā dāvana tev pēc vairākiem gadiem, un sāc stāstu rakstīt pēc šāda principa – kas likās svarīgākais ceļojuma laikā, ko tu vēlēsies atcerēties arī pēc vairākiem gadiem?

Svarīgi piedzīvoto pierakstīt sev saprotamā un vienkāršā veidā, lai, lasot dienasgrāmatu pēc vairākiem gadiem, rastos tikai labas atmiņas par savulaik piedzīvoto.