Malka, granulas vai varbūt briketes? Izvēlies energoefektīvāko kurināmā veidu  (4)

Pirms pārdesmit gadiem vairums privātmāju īpašnieki savu ērtību labad aprīkoja savu mājokli ar gāzes apkures sistēmu, un, apskatot gaidāmās gāzes cenas šajā ziemā, šobrīd ļoti satraucas. Šā brīža situācija cerīgāka rādās tiem privātmāju īpašniekiem, kam vēl līdz šai dienai, paralēli gāzes apkurei, ir iespēja apsildīt savu mājokli ar koksnes apkures materiāliem. Tomēr kā izvēlēties piemērotāko? Vai lētāks ir labāks, vai tomēr vairāk uzmanība jāvērš kurināmā energoefektivitātei un tad cenai?

Malka ir viens no lētākajiem kurināmo veidiem, taču tai nepieciešama patstāvīga cilvēka klātbūtne. Malkas apkure prasa darbietilpīgu sagatavošanās procesu, sākot ar tās sagādi, uzglabāšanu un beidzot ar pašu kurināšanu, bet padara šo par finansiāli izdevīgāko kurināmā veidu.

Malku vislabāk uzglabāt ārā, koksnes ārpusi pakļaujot gaisam. Veiksmīgākās uzglabāšanas vietas būs malkas šķūnis vai nojume. Ozola un oša malka dos vislielāko siltumu, jo šiem kokiem ir augstākā degšanas temperatūra. Taču, ja mājoklī ierīkota podiņu krāsns vai mūrēts kamīns, ieteicams izvēlēties koku, kuram nav tik augsta degšanas temperatūra, jo tā var nodarīt kaitējumu mālam, kas atrodas starp podiņiem.

Kokskaidu briketes ir viens no energoefektīvākajiem un ekoloģiskākajiem kurināmajiem materiāliem. Tās ir blīvas un to mitruma procentuālais rādītājs ir mazs, tieši tāpēc tām piemīt krietni lielāka siltumietilpība nekā malkai. Eksperti apgalvo, ka viena tonna brikešu aizstās aptuveni trīs kubikmetrus malkas, turklāt tās jau ir gatavas lietošanai un tās nav nepieciešams papildu sagatavot, kā tas ir skaldot un žāvējot malku. Pāriet no malkas uz brikešu izmantošanu ir gaužām vienkārši, jo tās var izmantot tieši tāda paša veida krāsnīs, turklāt tās būs lielisks risinājums tiem, kam mājās nav liela telpa malkas glabāšanai. Pateicoties to siltumietilpībai, tas pats kurināmā apjoms aizņems mazāk fiziskas telpas garāžā vai pieliekamajā.

Jāteic, ka, tāpat kā izvēloties malkas apkuri, arī izmantojot briketes, lai gan retāk, tomēr nepieciešama regulāra cilvēka klātbūtne, kas var papildināt krāsni, kad tā tuvojas izdegšanai.

Granulu apkures sistēmas šobrīd ir vienas no pieprasītākajām, jo to izmaksas ir salīdzinoši zemākas un tām nav jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tomēr, jauna granulu katla uzstādīšana var būt gana apjomīgas investīcijas un labs ilgtermiņa ieguldījums.

Liela priekšrocība granulu apkures katliem ir tas, ka tiem ir nepieciešama minimāla cilvēka klātbūtne, jo granulas atliek pievienot aptuveni reizi vienā vai divās nedēļās un pārējais apsildes process ir automatizēts. Turklāt lielākajai daļai granulu apkures katliem ir iebūvēta pašattīrīšanās sistēma. Pašas granulas ir izdevīgas maciņam un arī labvēlīgas videi, jo tiek ražotas no koksnes atkritumiem un meža blakusproduktiem. Granulu uzglabāšanai ir nepieciešama sausa telpa, lai tās nesaņemtu tiešu mitruma ietekmi no kondensāta, tādējādi nezaudējot savu efektivitāti.

Svarīgi ir atcerēties, ka pirms apkures sezonas atklāšanas jāveic sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu drošu siltuma padevi. Noteikti nedrīkst aizmirst par dūmvadu tīrīšanu. To vislabāk izdarīs skursteņslauķis, taču, ja saimnieki zina, kā veikt dūmvadu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši. Bieži vien tieši uzkrājušies sodrēji un darva dūmvadā aizdegas un rada ugunsgrēku, turklāt neiztīrīts dūmvads ievērojami samazina apkures sistēmas darbības efektivitāti. Arī krāsnīm vai granulu katliem ir nepieciešama apkope.

Cilvēkiem, kuriem mājās ir malkas plītis, jāatceras, ka laika gaitā tās nolietojas un ir jāatjauno. Tāpat arī granulu un gāzes apkures katliem nepieciešama pārbaude, lai pārliecinātos par iekārtu drošību un funkcionalitāti.

Rūpējoties par ugunsdrošību, kurtuves priekšā uz grīdas jāizveido ugunsdroša pamatne no nedegoša materiāla: metāla plāksne, akmens, betona klājums, u.c. Savukārt kurināmajam un citiem degtspējīgiem materiāliem jāatrodas vismaz 1,25 metru attālumā no kurtuves durtiņām, lai neradītu aizdegšanās risku.