Pārvaldes eksperte Agnese Priede skaidro, ka dabiskiem zālājiem raksturīgu sēklu sēšana Dundurpļavu masīvā aizsākās 2008. gadā, sākumā nelielos eksperimentālos parauglaukumos, bet kopš 2020. gada jau lielākās platībās talku veidā. Vecākajos sējumos var vērtēt sekmes jau vairāk nekā 10 gadu garumā, bet nesenajos sējumos redzēt pirmos rezultātus. "Vairākās Eiropas valstīs un citviet pasaulē šī dabisko zālāju atjaunošanas metode izmēģināta un pētīta jau labu laiku. Taču nu jau arī Latvijā neesam vairs gluži iesācēji, esam uzkrājuši praktisku pieredzi," stāsta Priede.
Šogad Dundurpļavās iesēts vairāk nekā 15 kilogramus ar rokām vāktu sēklu no Ķemeru Nacionālā parka un Tukuma novada – gan mitrākiem, gan sausākiem zālājiem piemērots maisījums, ko veido aptuveni 50 augu sugu. Sēklas izsētas ar kultivatoru uzecētos laukumos, uzirdinot augsnes virskārtu. Uzirdināšana pirms sēšanas būtiski palielina sēklu izdīgšanas iespēju. Citos gados Dundurpļavās uzirdināšana veikta arī ar rokas instrumentiem pašu spēkiem, kas nozīmē, ka šo metodi mazākā mērogā var izmantot arī tad, ja nav pieejama atbilstoša tehnika. No apsētajiem laukumiem pēc dažiem gadiem augi var izplatīties tālāk, pamazām ieviešoties visā Dundurpļavu masīvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
