"Izmaksas dažādiem energoresursiem ir pieaugušas ļoti strauji un ir tikai loģiski, ka cilvēki meklē veidus, kā ietaupīt. Taču šajā trakumā nedrīkstam aizmirst, ka ne viss, kas deg, ir kvalificējams kā videi nekaitīgs kurināmais. Piemēram, jau vēsturiski vērojams, ka, piemēram, autoservisos izstrādātās smēreļļas nonāk nevis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, bet tās patvaļīgi sadedzina rašanās vietās telpu apsildīšanai vai notirgo melnajā tirgū citiem interesentiem kā kurināmo. Arī šobrīd sludinājumu portālos atrodami sludinājumi, kur izstrādātās eļļas tiek pirktas vai pārdotas kā kurināmais. Taču tie ir bīstamie atkritumi, kuri, sadedzināti nespecializētajās krāsnīs, rada būtiskus kaitējumus videi un cilvēku veselībai. Papildu tam šobrīd veidojas risks, ka, mēģinot taupīt, atkal apsildei plašāk sāks dedzināt ne vien smēreļļas, bet arī plastmasu, ar ķīmiskām apstrādes vielām piesūcinātus koksnes atkritumus, vecās mēbeles un sintētiskos tekstila atkritumus," norāda Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.
Latvijas Zaļais punkts vērš iedzīvotāju uzmanību, ka jebkāda veida sadzīves vai bīstamo atkritumu dedzināšana ir aizliegta. To var darīt tikai specializētās krāsnīs, saņemot atbilstošu Valsts vides dienesta atļauju, kas pārliecinās un apliecina, ka izmantotās iekārtas atbilst vides aizsardzības prasībām. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods. Taču prioritāti būtu jābaidās nevis no soda, bet gan šādas bezatbildīgas rīcības sekām uz vidi un apkārtējiem, kā arī augstajiem ugunsdrošības riskiem.