Nevēlēšanās dzīvot pie vecākiem un īrēt: kādi ir galvenie iemesli sava mājokļa iegādei

Tajā pašā laikā Lietuvā to norāda katrs ceturtais iedzīvotājs, kamēr Igaunijā mājokļa iegādes pamatiemesls ir pārliecība, ka ilgtermiņā sava mājokļa iegāde ir izdevīgāka nekā īre, tā atbildējuši 18 procenti Igaunijas iedzīvotāju. Investīcijas mājoklī par ilgtermiņā izdevīgām uzskata arī Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, šo minot kā otru svarīgāko mājokļa iegādes iemeslu.

"Ja piedāvājums ir tirgus cenām atbilstošs, izdevīgā atrašanās vietā un ar labu apkārtējo infrastruktūru, kā arī, ja māja ir labā tehniskā stāvoklī vai energoefektīva, ir diezgan droši, ka šī būs laba investīcija un ilgtermiņā atmaksāsies. Kā liecina tirgus dati, ilgākā laika posmā mājokļu cenas turpina kāpt un mājokļu vērtība pieaug. Tas nozīmē, ka, ja vien iedzīvotājiem ir stabili ienākumi un kredītsaistības nebūs lielākas par 30-40 procentiem no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem, tad dzīvokļa iegāde ilgtermiņā, visticamāk, būs izdevīgāka nekā īre. Turklāt svarīgi atcerēties – kaut arī kredītsaistības mēdz būt uz gadu desmitiem, tas nenozīmē, ka īpašumu nedrīkst pārdot vai ka tajā ir jādzīvo visu mūžu. To var pārdot, gan lai atmaksātu kredītu, gan arī lai iegūtos līdzekļus izmantotu kā pirmo iemaksu lielāka vai labāka īpašuma iegādei," skaidro Kaspars Sausais, "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs. Vairāk par to uzzināsi "Delfi Plus" rakstā "Īpašums kredītā: cik viegli pārdot vai pāriet uz citu".

Kā būtisku iemeslu mājokļa iegādei iedzīvotāji min arī iespēju dzīvesvietu iekārtot un aprīkot atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām. Šo kā būtisku apsvērumu minējis vienlīdz liels skaits jeb 13 procenti aptaujāto Latvijā un Lietuvā, kā arī katrs piektais Igaunijā. Savukārt ģimenes paplašināšanās ir bijis galvenais iemesls sava mājokļa iegādei vidēji katram 10. aptaujātajam Baltijas valstīs – Latvijā to norāda 12 procenti respondentu.

Vairāk nekā puse Baltijas iedzīvotāju (57 procenti) kā vienu no galvenajiem mīnusiem mājokļa īrei uzskata īres maksas paaugstināšanu jebkurā brīdī. Lielu daļu (45 procentus) uztrauc arī pēkšņa īres līguma laušana no mājokļa saimnieka puses, kas rada nedrošības sajūtu.

Kā ļoti būtisku trūkumu iedzīvotāji Latvijā min arī mājokļu īres augsto maksu – šādu atbildi sniegusi gandrīz puse aptaujāto (49 procenti), kamēr Igaunijā to norāda divas trešdaļas respondentu, bet Lietuvā – 41 procents.

"Gan īrētam, gan īpašumā esošam mājoklim ir savi plusi un mīnusi, piemēram, īrēts dzīvoklis sniedz brīvību mainīt dzīvesvietas neskaitāmas reizes, tomēr ir jāsamierinās ar saimnieka noteiktajiem ierobežojumiem. Aizliegums veikt mājokļa uzlabojumus atbilstoši īrnieku vēlmei, turēt mājdzīvniekus vai rīkot saviesīgus pasākumus var būtiski ierobežot īrnieku ikdienu. Savukārt, ja mājoklis ir savā īpašumā, tad ir daudz plašākas iespējas to pielāgot sev, kā arī būt drošam par nākotnes maksājumiem. Šī iemesla dēļ, arī īrējot īpašumu, ir vērts pasekot līdzi īpašumu pārdošanas cenām, jo var gadīties, ka, īres cenām augot, ikmēneša īres maksājums kļūst lielāks par iespējamo kredītmaksājumu, ko varētu maksāt par līdzīga mājokļa iegādi," saka Sausais.

Luminor bankas aptauja veikta 2022. gada septembrī un oktobrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvia", katrā no Baltijas valstīm aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.