karaliskais kokosrieksts, eksotisks auglis
Foto: Shutterstock
Gadu simtiem jaunu garšu meklējumi mudina gardēžus šķērsot okeānus un kalnus, izzināt jaunas valstis un nobaudīt vēl nezināmo. Daudziem ceļotājiem tieši ēdiens ir viens no galvenajiem iemesliem ceļot. Tūroperators "Novatours" dalās ieteikumos, kādus augļus eksotiskos galamērķos vērts nobaudīt, lai atpūtas brauciens būtu arī īstens ceļojums garšu pasaulē.

Šrilanka

Karaliskais kokosrieksts (king coconut, tambili) ir spilgti oranžas krāsas kokosrieksta paveids. No kokosrieksta to atšķir ne tikai krāsa, bet arī fakts, ka tā sastāvā ir mazāk cukuru. Šie kokosrieksti Šrilankā pieejami teju visur: veikalos, tirgos, ielu kioskos. Ierastāk to izmanto, lai veldzētu slāpes, bet ne mazāk gards ir arī pats auglis.

Foto: Shutterstock

Meža ābols (woodapple, elephant apple) no ārpuses atgādina kokosriekstu, bet smarža – zilā siera un rozīņu sajaukumu. Garša ir skābi salda, tajā iezīmējas kafijas piegarša.

Foto: Shutterstock

Namnam (Nam Nam, namnam) vizuāli nešķiet vilinošs pagaršošanai – tas ir krunkains, zaļi brūns auglis, kas vairāk atgādina kādu sēni, nevis augli. Taču garša pozitīvi pārsteidz – tā ir skābena un viegli savelkoša, lai gan vienmēr, lai cik nogatavojies auglis būtu, garšo mazliet negatavs.

Foto: Shutterstock

Indonēzija

Salaks jeb čūskauglis (salak, snake fruit) ir ābola lieluma auglis ar brūnganu mizu, kas atgādina čūskas ādu. Augļa ēdamā daļa līdzinās ābola struktūrai, bet garša vairāk atgādina ananasu, tajā mijas saldums un skābums.

Foto: Shutterstock

Rambutāns, kas tulkojumā nozīmē "matains", ir plaši audzēts auglis Bali, tāpēc pieejams teju visās salas tirdzniecības vietās. Kad auglis nogatavojies, miza kļūst sarkana un iekšpuse salda un sulīga. Pašā viducī auglim ir kauliņš, kas nav ēdams.

Foto: Shutterstock

Duriāns ir, iespējams, viens no izaicinošākajiem augļiem. Lai gan lielākajai daļai vietējo iedzīvotāju tas garšo, ceļotāji augļa īpatnējā aromāta dēļ nav tik naski uz tā pagaršošanu. Duriāna ārpuse ir raupja, bet iekšpuse – krēmīga un salda.

Foto: Shutterstock

Seišelu salas

Santols jeb kokvilnas auglis (santol, sentol, cotton fruit) pēc izmēra ir līdzīgs persikam; tā iekšpusē ir balts, ne pārāk salds mīkstums ar neēdamām sēklām. Mīkstuma tekstūra ir sausa un "kokvilnaina", tāpēc arī tāds augļa nosaukums.

Foto: Shutterstock

Olu krēma ābola (creol, Ker-d-Bef) miza ir raupja un, kad nogatavojusies, brūngani sarkanā vai dzeltenīga krāsā. Mīkstums ir biezs un salds.

Vaska ābols vai java ābols (zanmalak, java apple, vax apple) neizskatās un negaršo pēc parastā ābola. Pēc formas tas vairāk līdzinās bumbierim, pēc sulīguma – arbūzam. Jo sarkanāka ir augļa krāsa, jo saldāks tas ir.

Foto: Shutterstock

Maldīvija

Maldīvijas mango (Maldivian mango) gan pēc izmēra, gan formas atšķiras no saviem sugas brāļiem visā pasaulē, taču patiesā unikalitāte ir tā garša. Atšķirībā no mango citviet, kuros jūtama piparmētru garša un kuriem ir lipīga tekstūra, Maldīvijas mango mīkstums ir salds un kūst mutē.

Noni auglis (noni fruit) tiek uzskatīts par pretvēža augli un visā pasaulē to kapsulu vai pulvera veidā tirgo aptiekās. Gataviem augļiem piemīt izteikta smarža un pikanta garša, kas ne visiem šķiet patīkama.

Foto: Shutterstock

Zanzibāra

Fū auglis (fuu fruit) garša atgādina šokolādes brauniju, kas mērcēts rumā. Arī tā tekstūra atgādina kūku, jo ir mitra un drupana. Augļa vidū ir liela sēkla, tāpēc auglim nav daudz ēdamā daļas.

Kungū jeb jūras mandele vai tropu mandele (kungu, tropical almond, sea almond) ir Zanzibāras bērnu iecienītākais auglis. Spilgti rozā miziņai ap rieksta ēdamo daļu ir ziedu aromāts, un tā ir nedaudz salda, bet arī savelkoša. Pats ēdamais auglis ir neliels, tvirts un saldens, pēc garšas atgādina nogatavojušos kokosriekstu.

Ūdens mango (water mango) ir krietni atšķirīgs no tā sugas brāļiem citviet pasaulē. Šo augli var dēvēt par šķiedrvielām bagātinātu sulas bumbu. To nav iespējams (vai vērts) griezt ar nazi, jo tā tikai tiks pazaudēta gardā mango sula. Lai augli ēstu, tas viegli jāsaspaida, tad tajā jāizgrebj caurums un sula jāiespiež glāzē vai tieši mutē.

Meksika

Graviola (guanabana, soursop) ir liels bumbierveida auglis ar ērkšķiem klātu tumši zaļu mizu. Tā iekšpusē ir balts krēmveida mīkstums. Auglis smaržo nedaudz pēc ananasiem, bet garšo pēc zemeņu, apelsīnu un banānu kombinācijas.

Foto: Shutterstock

Melnā hurma vai šokolādes pudiņa (black sapote, chocolate pudding fruit) auglis pārklāts ar tumši zaļu miziņu, bet mīkstums, kad nobriedis, ir tumšās šokolādes krāsā. Ēdamā daļa ir krēmīga un pēc izskata atgādina brauniju. Garša ir līdzīga žāvētām plūmēm.

"Mamey sapote" ir futbola bumbas izmēra auglis ar brūnganu mizu, bet iekšpusē mīkstums ir laša krāsā. Tā tekstūra atgādina avokado mīkstumu, bet garšo pēc aprikožu un saldo kartupeļu kombinācijas.

Kuba

Ciruela nebūt neatgādina plūmi, lai tulkojumā tieši tāds ir augļa nosaukums – "plūme". Tas pat nepieder plūmju dzimtai, bet ir piederīgs Indijas riekstu augļiem. Tas ir kivi lielumā, ar saldenu citrusaugļu, mango un nektarīnu garšu apvienojumu.

Ābolu banāni (manzano bananas) ir aptuveni uz pusi mazāki kā parastie banāni un tiem ir plāna miza. Tie arī ir mīkstāki un saldāki.

Kakao augļa (cacao fruit) ārpusi klāj cieta miza, bet iekšā ir sēklas, ko izmanto kakao gatavošanai, un mīkstums ap tām, ko var ēst. Ēdamajai mīkstuma daļai ir salda augļu garša, dažkārt tai piemīt arī šokolādes piegarša.

Foto: Shutterstock

Dominikānas Republika

Jūras vīnogas (seagrapes) tiek audzētas piekrastēs, lai novērstu krastu eroziju, turklāt ogu miza ir izturīga, tostarp arī pret sāli. Kad vasaras beigās vīnogas nogatavojas, tās iekrāsojas purpursarkanā krāsā un, lai gan tām ir maz mīkstuma, jūras vīnogas ir atsvaidzinoša un barojoša uzkoda.

Gvajave (guava) ir zaļš bumbiera izmēra auglis ar mīkstu, saldi rozā vai baltu mīkstumu un muskusa aromātu.

Foto: Shutterstock

Violetais zvaigžņu ābols vai vienkārši zvaigžņu ābols (purple star apple, star apple) regulāri tiek iekļauts pasaules garšīgāko augļu reitingos. No ārpuses tas atgādina plūmi, bet iekšpusē tam ir violeti balts mīkstums, kas šķērsgriezumā līdzinās zvaigznei. Auglim ir saldena garša, kas nedaudz atgādina gatavu hurmu.

Foto: Shutterstock

Maurīcija

Pūķa acs jeb longans (longan) ir neliels auglis ar cietu apvalku, kura iekšpusē ir sulīgs mīkstums un neliela sēkla. Ēdamā daļa ir sulīga un salda. Pēdējos gados šis auglis tiek ierindots superēdienu sarakstos, jo tajā ir daudz dzelzs, magnija, kālija un fosfora.

Foto: Shutterstock

Sarkanie banāni (red banana) nosaukumu ieguvuši mizas krāsas dēļ – tās nokrāsa variē no ķieģeļsarkanas līdz sarkanbrūnai. Ēdamā augļa iekšdaļa ir ziloņkaula vai olu krēma nokrāsā; salda, ar vaniļas piegaršu.

Foto: Shutterstock

Taizeme

Mangostāns (mangosteen) ir Taizemes simbols. Tas ir neliels, lillā nokrāsas auglis ar cietu apvalku un baltu, mīkstu, sulīgu iekšdaļu. Garša atgādina līčiju, persiku, zemeņu un ananasu sajaukumu.

Foto: Shutterstock

Pūķa auglis jeb pitaja (dragon fruit, pitaya) ir kaktusu dzimtas augs ar spilgti rozā mizu, baltu vai purpursarkanu iekšējo ēdamdaļu, kurā ir daudz melnas sēkliņas. Pūķa auglim ir maiga garša, un tas nav pārāk salds.

Foto: Shutterstock

Marakuja, saukta arī par ēdamo pasifloru (passion fruit) ir oga ar saldskābu garšu. Tās konsistence ir diezgan šķidra, katru kraukšķīgo sēkliņu ieskauj neliela, sulīga ēdamā daļa. Marakujas aromāts tiek salīdzināts ar smiltsērkšķu un granātābolu.

Foto: Shutterstock

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!