Sāra ir aptuveni astoņus mēnešus jauna un par viņu var teikt tikai to labāko – viņa ir super mīļa, labsirdīga, draudzīga un pēc kontakta ar cilvēku alkstoša. Sunīte ir ārkārtīgi jauka – tā raksturota dzīvnieku patversmes "Labās mājas" iemītniece Sāriņa.
Sāras dzīvesstāsts gan nav tik jauks un rožains – sunīte uz "Labajām Mājām" ir atceļojusi no Ukrainas, kur mazotnē traumējusi pakaļķepu un tā ir operēta. Tas jau būtu sīkums, taču galvā neliekas saprotama doma, kā operēts suns, turklāt, tik skaists, var kļūt par no kara glābjamu bezsaimnieku suni.
Vai sunīte būtu aiz sevis atstāta kā apgrūtinājums no kara bēgošiem saimniekiem? Vai liktenis ļauni šķīris suni no viņas saimniekiem? To mēs nekad neuzzināsim! Bet svarīgi ir tas, kas ir šobrīd – šeit un tagad. Un tā ir Sāra – bezgala mīļa sunīte, kura nesaņēma nepieciešamo palīdzību pēcoperācijas atveseļošanās periodā. Tamdēļ sunītes pakaļķepa ir stīva un īsti negrib locīties. Viņai nepieciešama ikdienas fizioterapija, ko patversme nevar pilnvērtīgi nodrošināt.