pļava, zāle, smilgas, rudens
Foto: Shutterstock

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām šoruden turpināja galvaspilsētā veidot pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes, kas bagātina pilsētvidi un palīdz saglabāt augu sugas.

Oktobrī un novembrī kopā ar iedzīvotājiem izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas – Ķengaraga promenādē, Čiekurkalnā, Dreiliņkalna pakājē, zālājā Kurzemes prospektā pie Imantas tirgus, Dzirciema ielā pretī Stomatoloģijas institūtam, Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza, Ezermalas ielā pie Ķīšezera, Ēbelmuižas un Uzvaras parka daļās, kā arī Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā. Visu pilsētas pļavu atrašanās vietas atrodamas kartē, klikšķinot šeit.

Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāju – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības "Apeirons", biedrības "Pilsēta cilvēkiem", ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.

Talku laikā tika nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums. Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas "Seniori Latvijas pļavu nākotnei" dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus, u.c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības "Bekas" Valkas novadā.

Papildus sēklu sēšanai, stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.

Pērn, projekta pirmajā gadā, izveidoja 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes, un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi. Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pilsētas pļavu apsaimniekošanu nodrošināja SIA "Rīgas meži".

Šī gada nogalē Rīgas un Latvijas Dabas fonds kopā ar Tartu (Igaunija) un Orhūsu (Dānija) sāka EK finansētu "LIFE" programmas projektu "urbanLIFEcircles". Šī projekta gaitā plānoti dažādi pasākumi, lai veicinātu dabas daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp paplašināt pilsētas pļavu tīklu. Tāpēc pilsētas pļavu veidošana Rīgā turpināsies arī nākamajos gados.

Pilsētas pļavu izveidi 2022. gadā finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds un projekts "GrassLIFE", kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!