Ko vēl var pagūt izdarīt piemājas dārzā? Eksperta padomi

Darbs pie tā, lai dārzs būtu skaists nākamajā sezonā, sākas rudenī. Tāpat rudens ir labākais laiks ziemciešu, krūmu un koku stādīšanai, jo temperatūra pazeminās, ir daudz nokrišņu, bet augsne joprojām ir samērā silta. Neatkarīgi no tā, ko plānojat stādīt, Alise Ose iesaka izmantot rudens mēslojumu, kas nodrošina augiem nepieciešamās barības vielas.

"Zemāka gaisa temperatūra kombinācijā ar mitru, samērā siltu augsni rada lieliskus priekšnosacījumus darbam ar mēslojumu. Augstas kvalitātes mēslojums ar paaugstinātu kālija līmeni stimulē sakņu augšanu un stiprina tās, tādējādi jūs palīdzat augiem veiksmīgāk pārdzīvot gaidāmos bargos ziemas laikapstākļus un ātrāk no tiem atgūties pavasarī," skaidro Alise Ose. Turklāt augi, kas tiek mēsloti rudenī, agrāk sazaļo un ražo vairāk ziedu pumpuru, kā rezultātā nākamajā sezonā var sagaidīt arī vairāk ziedu un augļu.

Rudens var pārsteigt ar siltām dienām, bet naktis ar katru dienu var kļūt arvien vēsākas. Pēkšņs aukstums, ārkārtīgi zema temperatūra, sals un salnas – šādi mainīgi laikapstākļi augiem rada stresu, un šādos apstākļos augi ir vājāki un ziemā var nodarīt ievērojamus bojājumus. Ir vairāki veidi, kā augus aizsargāt, piemēram, rudens un ziemas mēnešos pārklāt augsni ar mulču. Papildus tam Alise Ose iesaka izmantot mēslojumu, kas satur kāliju. Kālijs un fosfors spēcina auga saknes, kas ir svarīgi aukstajos ziemas mēnešos. Ose piebilst, ka, izmantojot organisko mēslojumu, tiek uzlaboti labvēlīgo mikroorganismu dzīves apstākļi, tādējādi daudzgadīgie kultūraugi tiek labāk nodrošināti ar barības vielām, kam ir svarīga loma augu augšanā, attīstībā un veselībā.

Lai gan varētu domāt, ka ķīmiskais mēslojums ir efektīvāks cīņā pret kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem, tā nebūt nav. Turklāt ķīmiskais mēslojums var negatīvi ietekmēt apkārtējo vidi. Vairumā gadījumu augi nespēj uzņemt visas barības vielas, ko tiem dod ķīmiskais mēslojums, tāpēc šī ķīmija paliek augsnē un pēc tam ieskalojas ūdeņos, – ūdenstilpnēs un gruntsūdeņos, tos piesārņojot. Šo pašu ūdeni mēs izmantojam savā ikdienā.

Turpretī dabīgie mēslošanas līdzekļi bioloģiski noārdās, tie ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi – tie nekaitē ne mums pašiem, ne planētai. Pretstatā ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem dabīgais mēslojums palielina organisko vielu daudzumu augsnē un uzlabo tās struktūru. Organiskā mēslojuma izmantošana rada arī labvēlīgākus dzīves apstākļus mikroorganismiem, kas uzlabo augu veselību un vecina augšanai.

"Runājot par mēslošanas līdzekļiem, ir ļoti svarīgi saglabāt pareizo līdzsvaru. Izmantojot dabīgo mēslojumu, ir ļoti grūti augus pārmēslot un tiem tādējādi kaitēt. Organiskie mēslojumi ir lēnas un ilgstošas iedarbības produkti, tāpēc augs nav regulāri jāmēslo atkal un atkal. Organiskais mēslojums nodrošina vienmērīgu barības vielu piegādi augam vairāku mēnešu garumā," skaidro Alise Ose.