Seši efektīvi risinājumi, kā pasargāt mājokli no garnadžiem

Iespējams, šis ir visspēcīgākais drošības garants: kaimiņi darbojas kā dzīvā uzraudzības sistēma, ja notiek kaut kas aizdomīgs. Daudzdzīvokļu mājā ir svarīgi pazīt kaimiņus arī tāpēc, lai neļautu aizdomīgiem svešiniekiem brīvi pārvietoties kāpņutelpā. Tomēr Latvijas iedzīvotāju attiecības ar kaimiņiem visbiežāk raksturojamas kā distancētas un aprobežojas tikai ar sveicienu, satiekoties ikdienas gaitās, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" aptauja.

"Vairāku mūsu veikto aptauju dati atklāj, ka, runājot par laimes sajūtu dzīvesvietā, cilvēki primāri akcentē nepieciešamību pēc drošības. Gan tiešā veidā, nodrošinot drošu apkārtējo vidi un infrastruktūru, piemēram, ierīkojot slēgtu pagalmu, uzstādot apgaismojumu un videonovērošanu, gan netieši, veidojot ciešas un draudzīgas attiecības ar kaimiņiem. Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka piemēram, 63 procenti rīdzinieku attiecības ar kaimiņiem raksturo vien kā paviršu sasveicināšanos. Tomēr tas, ka pazīstam blakus dzīvojošos, būtiski paaugstina drošības un sirdsmiera līmeni," stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma "Selectum Home" valdes loceklis Valters Balakleitis skaidro – jaunajos daudzdzīvokļu ēku projektos dažādi drošības pasākumi jau ir īstenoti un iedzīvotājiem pašiem par to galva nav jālauza. Taču tas nenozīmē, ka padomju laiku ēku iemītniekiem jānolaiž rokas. Jebkurš risinājums tipiskā padomjlaika projekta ēkā ir ieviešams, vienīgi tam nepieciešams kopības lēmums, savācot 50% + 1 dzīvokļa īpašnieka parakstu. Ja nama iedzīvotāji pauž interesi par drošības uzlabošanu ēkā, tās pārvaldnieks sagatavo aptauju, iekļaujot piedāvātos risinājumus, un, ja kopība nobalso pozitīvi, vienojas par izdevumu segšanas avotu.

Galvenais jebkuru drošības sistēmu ieguvums ir laiks: jo vairāk laika zaglim jāpavada, mēģinot iekļūt īpašumā, jo lielāka iespēja, ka tas izvēlēsies citu mērķi.

"Ir virkne lietu, ko var īstenot, lai uzlabotu drošību ēkā. Pirmkārt, jebkurā ēkā – jaunā vai vecā, privātā vai koplietošanas – ir jābūt drošai piekļuves sistēmai. Tas nozīmē kārtīgas ārdurvis, atveramas vismaz ar kodu, bet ideālā gadījumā – ar čipu. Durvīm, kuru aizdare fiksējas ar magnētu, jābūt gana pamatīgai sistēmai, kas neļauj tās atraut vaļā ar spēku. Tieši tāpat visām mantu glabātavām un pagrabiem jābūt pieejamiem tikai ar atslēgām, un, jo vairāk atslēgu, jo labāk. Tās, protams, var atmūķēt, tomēr katra atslēga zagli aizkavē, un pastāv lielāka iespēja, ka apsardze paspēs ierasties un viņu aizturēt," stāsta Valters Balakleitis.

Tāpat viņš iesaka uz visiem pagrabu logiem uzklāt triecienizturīgu plēvi, kas neļauj logu izsist, kā arī aprīkot logus ar slēdzamiem rokturiem, lai tos nevarētu atspiest vaļā.

Lielisks īpašuma drošības profilakses līdzeklis ir ēkas fasādes vai kāpņutelpas trauksmes sirēnas, kas iedarbojas brīdī, kad durvis tiek atvērtas jebkādā citā veidā, ne tā, kā paredzēts.

"Vecajās mājās pagrabu mūsdienās lielākoties izmanto nevis kā vietu mantu glabāšanai, bet tā ir vienkārši telpa zem ēkas. Uzstādot signalizāciju, jāņem vērā dažādi faktori. Piemēram, ja pagrabā mitinās kaķi, nederēs kustības sensors. Ja telpa tiek izmantota kā pagrabs, signalizācija jāliek visai telpai, bet, ja nē, – parasti signalizāciju pievieno tikai siltummezglam, jo, ja zagļi apzog siltummezglu, tas var radīt zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā," norāda eksperts Balakleitis.

Ja signalizācija ir ierīkota dzīvoklī, tā patiešām jāieslēdz – arī naktī, kad mājinieki guļ.

Neatstāj vērtīgas lietas priekšnamā vai redzamās vietās. Ja zaglim izdodas iekļūt dzīvoklī, nereti viņš paņem to, ko uzreiz var aizsniegt, piemēram, somiņu vai automašīnas atslēgas, kas atstātas priekšnamā. Šādi gadījumi notiek pat tad, kad saimnieks ir mājās. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai vērtīgās lietas nebūtu zaglim redzamas, piemēram, caur logu. Bieži novērota kļūda ir labi pamanāma un nepieslēgta velosipēda atstāšana uz balkona.

Pašas vērtīgākās lietas uzglabā seifā un to kārtīgi nostiprini, pieskrūvējot. Fiksē vērtīgākās lietas savā vērtīgo lietu sarakstā, lai vari tās identificēt zādzības gadījumā. Piefiksē lietas nosaukumu, aprakstu (modeli, gadu, krāsu, īpašās pazīmes) un identifikācijas numuru (iegādes reģistrācijas numuru).

Gadu gaitā apzagto dzīvokļu skaits ir sarucis, tomēr preventīvās darbības ir ļoti svarīgas, jo katra ielaušanās mājoklī nozīmē zagļa ielaušanos upura privātajā telpā, kur katram no mums vajadzētu justies visdrošāk.

Valsts policijas elektronisko notikumu žurnālā reģistrētā informācija liecina, ka pērn apzagti vairāk nekā 800 dzīvokļu, vēl gadu iepriekš – 998. Satraucoši ir tas, ka vismaz 14 procenti zādzību notiek, zaglim brīvi piekļūstot īpašumam, piemēram, pa neaizslēgtām durvīm, balkonu vai neaizvērtu logu. Tāpēc aizslēdz durvis pat tad, ja izej uz īsu brīdi vai uzturies mājās, un vienmēr rūpīgi aizver balkonu durvis un logus! Tāpat neatstāj atslēgas slēdzenē, jo tas var atvieglot durvju uzlaušanu.

Ja vēl tikai esi sava mājokļa meklējumos vai, gluži pretēji, – vēlies to mainīt, tad, izvēloties jauno mājvietu, pievērs uzmanību arī tādam aspektam kā mājokļa drošība. Izpēti, kur māja atrodas, kādas ir jau uzstādītās drošības sistēmas – vai ieejas durvis ēkā ir ar kodu, vai ap māju ir slēgta teritorija, vai pagalmā ir novērošanas kameras vai citas drošības sistēmas. Ja šādu drošības risinājumu nav, ir vērts apjautāties namu pārvaldniekam, kāda ir mājas iedzīvotāju kopējā nostāja šajos jautājumos un vai tiek plānoti kādi jauni vai papildu drošības risinājumi. Jau pamatā drošs mājoklis ļaus izvairīties no liekām galvassāpēm un, iespējams, arī neplānotiem tēriņiem.

Lai arī kādus drošības sistēmas risinājumus izvēlēsies, atceries, ka viss sākas no pamatiem – tātad no sevis. Mūsu mājoklis būs tieši tik drošs un pasargāts, cik drošu un pasargātu to radīsim, sākot no labu attiecību veidošanas ar kaimiņiem, atbildīgas rīcības ik dienu, aizslēdzot durvis un aizverot logus, līdz pat dažādu tehnoloģiju uzstādīšanai savā mājoklī vai plašākā – visas mājas – mērogā.

Aptauju "Zināšanas un attieksme pret apkaimju kopienām" veicis "Snapshots" 2021. gada augustā, aptaujājot 753 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.