Kamēr daudzi Ziemassvētku augi priecē gadiem ilgi, citus ir pat ļoti grūti noturēt dzīvus līdz sezonas beigām. Galu galā – tie var nebūt tavu pūļu vērti. Atceries, ir pilnīgi normāli, ja kādu no augiem vēlies izmest (jo tam vairs nav dzīvības pazīmju!), nākamgad iegādājoties jaunu. Neatkarīgi no tā, vai plāno saglabāt augu dzīvu gadiem ilgi vai arī vēlies, lai tas vienkārši kalpotu līdz Ziemassvētku vecīša atnākšanai, ir daudz darāmā, lai tas izskatītos pēc iespējas labāk – ir jāvelta rūpes un uzmanība.
Tomēr jāatzīst, ka ne visus Ziemassvētku augus un ziedus ir viegli kopt. Ja tavs "zaļais īkšķītis" ir pavisam mazs un tev šajā svētku sezonā labpatīk mākslīgo zaļumu iekļaušana dekorēšanā, tas ir labi, jo šīs izlases sarakstā iekļautie augi ir iegādajami arī mākslīgajā versijā.
Puansetija jeb Ziemassvētku zvaigzne
Puansetijas ir gandrīz tikpat klasiskas kā Ziemassvētku filmas! Lai gan spilgti sarkanas puansetijas ir bijušas populāras gadu desmitiem, ir arī daudz citu skaistu toņu, sākot no krēmkrāsas līdz rozā, atliek tikai saskaņot ar interjeru. Tā kā tie ir ziemā ziedoši ziedi, tos viegli integrēt Ziemassvētku svētku rotājumos. Kad skaistais augs nonācis mājās, nereti nākas aizdomāties – kā pareizi to laistīt, lai krāšņums priecētu ilgāku laiku?
- veiksmīgākai laistīšanai – augam jābūt iestādītam podiņā ar caurumu, jo tā notecēs liekais ūdens. Ja podā uzkrāsies liekais ūdens, tad tad pārlieku lielais mitrums var novest pie sakņu puves;
- nereti veikalos nopērkamās puansetijas ir iesaiņotas dekoratīvos papīros, kuri ir tik glīti, ka negribas tos ņemt nost, bet labāk gan augu atbrīvot no šāda papīra, jo tas atvieglos laistīšanu. Kā gan augu varēs aplaistīt, ja tam apkārt ir papīrs?
- puansetiju laistīšanā atceries – ar daudzumu nevajadzētu pārcensties, bet arī pārlieku maz ūdens var radīt skādi;
- ieteikums puansetijas laistīt, ieliekot tās kādā traukā vai virtuves izlietnē. Augs veikli jāiemērc ūdenī, bet, kolīdz pa tā drenāžas caurumu sāk tecēt ārā liekais ūdens, tas ir jāpārceļ un jānoliek uz paplātes (vai liela šķīvja), kur notecēs liekais ūdens. Puansetijas nekad nevajadzētu ilgstoši mērcēt ūdenī;
- kā pārbaudīt, vai augsnē ir pietiekams mitrums? Talkā var nākt gan speciālie mitruma mērītāji, gan visiem zināmā klasika – mitruma noteikšana, ieliekot augsnē pirkstu. Ja šķiet, ka augsne ir sausa, tad pienācis laiks telpaugu aplaistīt! Augu var arī pacelt – ja tas šķiet viegls kā pūciņa, tad telpaugs ir jālaista;
- puansetiju augsne jāuzpasē visu laiku – lai tā ir mitra. Protams, ne tāda, ka augs "pludo".
Amariļļi un Ziemassvētki iet roku rokā
Mazāk pazīstami Ziemassvētku augi ir amariļļi, tomēr to lielie trompešu ziedi padara tos par lielisku mājas Ziemassvētku interjera papildinājumu. Tātad, ja tev ir apnikušas puansetijas, bet vēlies savās mājās skaistu ziedu, kam joprojām ir kāda asociācija ar Ziemassvētkiem, tad amariļļi būs labākā izvēle.
Kā jau noskaidrojām, šim augam ir raksturīgi lieli zvana vai piltuves veida ziedi, visbiežāk gan dažādos sarkanos toņos, taču novērojami arī balti, dzeltenīgi, oranži, violeti un pat raibi (Ziemassvētkos iesakām tomēr izvēlēties sulīgu sarkano toni). Lai gan ziedam nepiemīt raksturīgs aromāts, tas kalpo kā dekoratīvs augs, jo uz viena kāta var izziedēt līdz pat sešiem ziediem.
Kā audzēt un kopt?
- ja tavā mājoklī šis augs nonācis pirmo reizi, tad svarīgākais ir ievērot pareizu iestādīšanu. Podiņam ir jābūt nelielam, ar diametru 15-20 centimetri, tā, lai starp sīpolu un poda malu ir divu pirkstu atstarpe. Lai arī sīpolam ir jābūt iestādītam tikai līdz pusei vai pat mazāk, podam ir jābūt dziļam, jo augam ir daudz sakņu;
- mēslošana jāveic vien tad, kad ziednesis ir izaudzis sprīža garumā, un to dara reizi divās nedēļās ar pilnmēslojumu. Savukārt, pirms miera perioda jāizmanto mēslojums, kura sastāvā ir vairāk kālija un fosfora;
- šī zieda interesantākā iezīme ir tā, ka pirms krāšņās ziedēšanas tam ir nepieciešams miera periods, kas nozīmē – ievērot mērenu laistīšanu, neapslapinot sīpolu un noglabājot to vēsā vietā, kur temperatūra ir 16-18 grādu;
- ja vēlies, lai iestādītajā podiņā zieds uzziedētu arī pēc gada, tad tam noteikti ir nepieciešams trīs mēnešu miera periods, kurā tiek pārtraukta augsnes mēslošana un augs tiek noglabāts vēsā vietā.
Atklāsim noslēpumu (kas gan kas tas par noslēpumu, drīzāk ideja), šis eksotiskā izskata zieds bieži vien tiek izmantots kā Ziemassvētku dāvana. Tas tiek pasniegts komplektā ar sīpolu, podiņu un stādāmo līdzekli.
Ziemassvētku kaktuss
Ziemassvētku kaktusi ir tik skaisti, ka tie varētu pat konkurēt ar eglītes rotājumu skaistumu. Patiesība tāda, ka tie ir vieni no izturīgākajiem svētku augiem un var kalpot gadu desmitiem (daži apgalvo, ka tie var dzīvot pat 30 gadus).
Lai arī to dēvē par kaktusu, tā izskats un arī kopšanas prasības ir īpatnējākas nekā tādiem kaktusiem, kādus mēs parasti tos zinām. Ziemassvētku kaktusam ir kupli, nokareni zari, kas sastāv no vairākiem posmiem – posmu savienojuma vietas ir diezgan trauslas, tādēļ jābūt uzmanīgiem gan augu pārstādot, gan pārvietojot uz kādu citu telpu, gan vienkārši kopjot. Kuplumā krāšņais kaktuss var sasniegt pat vairāk nekā 45 centimetrus.
Auga kopšanas padomi:
- lai kaktuss justos labi, tam nepieciešama viegla, irdena un barības vielām bagāta augsne. Augam patīk nedaudz skāba vide, tāpēc lieti noderēs kūdra – galvenais, lai augsne būtu labi drenēta. Gluži tāpat kā citiem augiem, arī Ziemassvētku kaktusam podiņu nevajadzētu izvēlēties pārlieku lielu, jo tad augs visus spēkus patērēs, lai podu piesakņotu, līdz ar to cerības par skaisti ziedošu kaktusu nākošajos svētkos var nepiepildīties;
- kaktusam pirms ziedēšanas ir jānodrošina miera periods ar samazinātu laistīšanu, pazeminātu temperatūru un labiem gaismas apstākļiem. Miera periodā augu nevajadzētu arī laistīt, savukārt vēlamā temperatūra ir +12 līdz +15 grādi. Miera periodam vajadzētu ilgt aptuveni mēnesi, tādēļ, ja vēlies, lai kaktuss ar ziediem priecētu svētku laikā, lieliski būtu, ja savam augam miera periodu nodrošinātu nākošā gada novembrī. Tiklīdz augam sāk parādīties pumpuri, ir svarīgi to nepārvietot un lieki negrozīt, lai pumpuri nenokristu;
- iekštelpās kaktusam nodrošini vissaulaināko vietu, vislabāk uz palodzes vai loga tuvumā, lai lielāko diennakts daļu tas būtu apgaismots. Šis būs viens no augiem, kurš novērtēs arī papildapgaismojumu gada tumšākajos mēnešos;
- svarīgi augu nepārlaistīt – raugies, lai augsne būtu mitra, taču ne slapja, tāpat ņem vērā, ka ūdeni, kas sakrājies uz puķupoda paliktņa, pēc tam ir jānolej;
- visbagātīgākā laisīšana un mēslošana augam nepieciešama ziedēšanas un vasaras periodā, kad augu ieteicams iznest kādā ēnainā vietā dārzā tā, lai tas būtu pasargāts no lietus un tiešiem saules stariem. Mēslojumam var izvēlēties gan kaktusiem paredzēto, gan komplekso augu mēslojumu.
Ciklamena jeb Alpu vijolīte
Ciklamenas sauc arī par "nabaga orhidejām". Ciklamenām ir pievilcīga raiba lapotne, un ziedi ir dažādās krāsās, no kuriem visizplatītākie ir balti, sarkani, violeti un rozā. Ziedi atgādina tauriņus, kas lidinās virs lapotnes, savukārt lapas atgādina sirds formu.
Ciklamenas kļuva populāras šajā svētku laikā, jo tās labprātāk aug vēsākā temperatūrā. Mājā tās noteikti nevajadzētu novietot siltuma avota tuvumā.
Knifi un padomi tās kopšanai:
- podiņu vajadzētu novietot gaišā un vēsā istabas vietā, izvairoties no tiešiem saules stariem. Ziemā augu drīkst turēt arī tiešā saulē, jo tā nav tik intensīva, savukārt miera periodā – tumšākā un sausā vietā. To var guļus stāvoklī novietot arī ēnā uz terases;
- augsnei noteikti jābūt labi drenētai, lai izvairītos no puves, turklāt neliels smilšu daudzums noteikti nāks tikai par labu;
- ciklamenai nav īpašu prasību pH līmenim, taču nedaudz sārmaina vide būs ideāla. No rudens sākuma un visu ziedēšanas laiku augs ir jālutina. Tas ir jālaista bieži (ik reizi, kad augsnes virspuse ir sausa), bet mazos daudzumos. Vislabāk būtu podiņu iegremdēt ūdenī līdz 15 minūtēm un notecināt lieko ūdeni, pirms likt atpakaļ uz paliktņa. Laistīt var arīdzan no augšpuses, tikai jāizvairās no ūdens tiešas liešanas uz bumbuļa, lai tas nesapūtu;
- mēslošanai var izmantot ziedaugiem domāto maisījumu ar zemu slāpekļa sastāvu, taču jāievēro divas lietas – nedrīkst mēslot, ja zeme ir sausa, kā arī pārāk daudz mēslojuma dos kuplu lapotni, bet maz ziedus. Miera perioda beigas ir vasaras beigas vai septembris, tad pamazām jāatsāk laistīšana un mēslošana;
- galvenās grūtības var rasties, neievērojot tās kopšanas prasības. Ja ciklamena tiek laistīta miera periodā, tad tās bumbulis var sapūt un augs aiziet bojā. Problēmas var rasties arī tad, ja istabā ir pārāk karsta temperatūra – uz to norādīs auga lapas, kuras sāks dzeltēt. Tomēr arī karstums uzreiz nenozīmē auga bojāeju – tas var atdzīvoties nākamajā sezonā. Rūpējoties par to aktīvajā laikā un netraucējot to miera periodā, ciklamena pavisam noteikti augs griezdamās un dāvās brīnišķīgus ziedus, kas nepaliks nepamanīti!
Orhidejas
Orhidejas ir viens no populārākajiem augiem dāvināšanai jebkurā gadalaikā, un Ziemassvētki nav izņēmums. To augstums un elegance, kā arī raibais krāsojums, padara tos par skaistu papildinājumu arī tavam svētku dekoram.
Orhidejas, iespējams, nav pirmā ziedu kompozīcija, kas ienāk prātā Ziemassvētku sezonā, taču tās var būt fantastisks papildinājums svētku dekorēšanai. Negaidīts pavērsiens!
Kā kopt kaprīzās orhidejas?
- viens no svarīgākajiem noteikumiem ir pietiekama dienas gaisma, tāpēc atvēli tai pēc iespējas gaišāku vietu, vislabāk uz palodzes. Lapu krāsai jābūt vairāk gaiši zaļai un sulīgai, nevis tumši, tumši zaļai. Par gaismas nodrošināšanu jo īpaši jāatceras ziemas sezonā, kad ir tikai dažas stundas dienas apgaismojuma;
- tā kā orhidejas ir tropiski augi, tām patīk siltums, un arī tas ir svarīgs noteikums. +17 grādi ir pati minimālā temperatūra, kādā orhidejas jutīsies tik labi kā mājās. Augam nepatiks auksts vējš, tāpēc uzmani, vai no loga pārāk nepūš;
- nepārspīlēt ar laistīšanu – tā ir viena no panākumu atslēgām skaisti ziedošām orhidejām. Lai arī orhidejas ir prasīgas un dažreiz neizprotamas, ar laistīšanu aizrauties nevajag – pietiks, ja to darīsi ik pēc 7–12 dienām. Šis augs atšķiras arī ar to, ka ūdenim jāļauj iztecēt caur substrātu un neuzkrāties, tāpēc vienmēr nolej visu lieko ūdeni un tad liec to podiņā – augs būs uzņēmis tik daudz ūdens, cik tam vajadzīgs. Laiku pa laikam var piekopt arī mērcēšanu un laistīšanu dušā, lai ūdens tiek arī lapām;
- mēslošana ir vēl viens būtisks noteikums – bez tā nevar cerēt uz skaistu orhideju ziedēšanu. Kas svarīgi, jāizvēlas speciālais mēslojums orhidejām, jo ne kompleksais, ne ziedošo telpaugu mēslojums nespēs augam dot to, kas tam nepieciešams. Ieteicams orhidejas mēslot reizi mēnesī;
- pat ja augs podiņā iejuties visai labi, ik pēc diviem gadiem tas tomēr jāpārstāda, ja tas paguvis izaugt un izplesties apjomā;
- līdzīgi kā ar citiem augiem, kad nokniebjam noziedējušos ziedus vai iedzeltējušās lapas, arī par orhidejām aizmirst nevajadzētu – svarīgi nogriezt atmirušos ziedkātus, citādi augs patērē spēku tur, kur to nevajag. Atmirušie kāti ir brūni, sausi, un tos var droši nogriezt, lai ir iespēja augt jauniem. Kas svarīgi – kad griez ziedkātu, griezumu veic diagonāli, tad ātrāk veicināsi jauna veidošanos;
- augam jāpatērē arī daudz spēka sava svara noturēšanā, tāpēc izmanto speciālos kociņus, kas palīdz piespraust ar knaģīti smago ziedkātu. Balsts nepieciešams, lai ziedkāti neliecas pāri poda malām, nenolūzt un kā citādi netraumē augu.
Sarkanā antūrija ir ideāls Ziemassvētku zieds
Antūrijas atspoguļo klasiskās Ziemassvētku krāsas – sarkano un zaļo. Un tieši tā iemesla dēļ tās tiek sauktas par "ideālo Ziemassvētku ziedu". Šis zieds svētkiem piešķir īpašu pieskārienu, radot pat nedaudz eksotisku noskaņu. Tas ir tāpēc, ka šis telpaugs ir lieliski piemērots galda dekorēšanai neatkarīgi no stila: no grezna un izsmalcināta līdz retro, no minimālisma līdz romantiskam.
Lai antūrija priecētu ar saviem interesantajiem ziediem un seglapas krāsa ilgstoši saglabātu savu krāšņo toni, tai nepieciešams nodrošināt piemērotu vidi. Kādu?
- auga dabiskā vide – mitrie tropu meži – jau paskaidro, ka augs ir siltumu mīlošs, tādēļ vēlams, lai temperatūra telpās būtu no +20 līdz +25 grādiem pēc Celsija, savukārt ziemas laikā, ja antūrija ilgstoši atsakās ziedēt, tai var dot aptuveni divus mēnešus ilgu miera periodu, to novietojot telpās, kurās temperatūra nepārsniedz +16 grādus pēc Celsija – miera periods veicinās ziedu veidošanos. Ilgāk gan augu turēt vēsumā nav ieteicams, pretējā gadījumā lapas sāks kļūt dzeltenas un atmirt. Augam nepatīk straujas temperatūras svārstības un caurvējš;
- svarīgi nodrošināt gaišu, tomēr no tiešajiem saules stariem noēnotu vietu. Turot antūriju tiešajos saules staros, lapas var apdegt un sarullēties. Savukārt pārāk tumšā vietā augs neziedēs. Rūpīgi jāvēro, lai antūrijai tiktu nodrošināta pietiekami mitra vide. Lai seglapas pēc iespējas ilgāk saglabātu savu košo toni, telpā nepieciešams mitrs gaiss – sausā gaisā lapas mēdz izžūt un kļūt plānākas;
- lapas, izņemot pašu ziedu, var regulāri rasināt ar remdenu ūdeni, kā arī tās ieteicams tīrīt ar mīkstu sūkli. Augsne jālaista regulāri, taču to svarīgi nepārlaistīt – starp laistīšanas reizēm ļauj augsnes virskārtai nedaudz izžūt. Pārmērīgs mitrums var izraisīt tumšu plankumu veidošanos uz lapām, kā arī stublāju bojāšanos;
- augsnei jābūt skābas reakcijas un trūdvielām bagātai, kurai var pievienot sfagnu sūnas, rupju kūdru un granti. Tai jābūt labi drenējošai (puķupoda apakšā noteikti nepieciešami caurumi, lai novadītu lieko ūdeni), bet vienlaikus tādai, kas labi uztur mitrumu. Lai samazinātu iespēju attīstīties sakņu puvei, svarīgi augu podā nestādīt dziļāk par pieciem centimetriem. Pārstādīt antūriju nepieciešams vidēji ik pēc diviem trim gadiem. Savukārt mēslot tās ieteicams ar ziedošiem augiem domāto mēslojumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
