Kas veido aviobiļešu cenas un ar ko būs jārēķinās turpmāk?

Aviobiļešu cenu piedāvājums veidojas atbilstoši pieprasījumam, aviokompānijas pieredzei un datiem. Mākslīgā intelekta programmas nemitīgi meklē likumsakarības biļešu rezervācijās un vēro informāciju par meklējumiem un brīvo vietu skaitu lidojumos. Pamatā strādā labi saprotams cenu veidošanās algoritms – jo lielāks pieprasījums lidojumiem noteiktos datumos, jo augstāka cena. Savukārt, ja pastāv risks, ka konkrētā lidojumā sēdvietas būs tukšas, sistēma cenas samazinās. Aviosabiedrības ir ieinteresētas maksimāli aizpildīt sēdvietas, tomēr 80–90 procenti biļešu cenas ir fiksētas un nekļūs lētākas par noteikto bāzes likmi.

Būtiski ņemt vērā, ka zemo cenu lidsabiedrības biežāk piedāvās zemāku cenu lidojumam, bet visi papildu pakalpojumi, piemēram, sēdvietas izvēle, prioritārā reģistrācija vai rokas bagāža būs par papildu maksu ar salīdzinoši augstākām izmaksām. Zemo cenu lidsabiedrību biznesa modeļi paredz, ka ienākumi no lidojumu biļešu tirdzniecības veido pusi no ieņēmumiem, un otru daļu ienākumu veido papildu pakalpojumi. Tendences liecina, ka arvien vairāk tradicionālās aviokompānijas tiecas pāriet uz līdzīgu biznesa modeli.

Viens no būtiskākajiem iemesliem izmaksu kāpumam ir Krievijas iebrukums Ukrainā un sankciju ieviešana, kas izraisīja ķēdes reakciju. Eiropa līdz šim bijusi atkarīga no Krievijas naftas produktu importa, tādēļ, nosakot Krievijai tirdzniecības ierobežojumus, šogad Eiropā ievērojami kritās jēlnaftas pārstrādes jauda, kā rezultātā ievērojami pieauga degvielas izmaksas. Lai tiktu galā ar pieaugošajām degvielas cenām, aviokompānijas ir spiestas ieviest degvielas piemaksas, tādējādi palielināt lidojumu bāzes cenu.

Aviācijas nozarē par degvielas iegādi un lidmašīnu nomu visbiežāk norēķini tiek veikti ASV dolāra valūtā. Līdz ar energoresursu krīzes sākumu Eiropā, eiro zaudējis aptuveni 15 procentus savas vērtības salīdzinājumā pret gada sākumu, un tas ir zemākais līmenis pēdējo 20 gadu laikā, radot papildu spiedienu uz Eiropas aviokompāniju izmaksām. Neskatoties uz to, ka lielākajai daļai aviosabiedrību ieviesti valūtas kursu kontroles mehānismi, inflācijas radītais izmaksu pieaugums rada izaicinājumu noturēt uzņēmuma rentabilitāti un plānot, cik lidmašīnu šoziem lidos.

Turklāt kopš kara sākuma Ukrainā gaisa telpa virs karadarbības un agresora valstu teritorijām ir slēgta, kas ievērojami pagarina lidojumu ilgumu, pieaugot degvielas un darbaspēka izmaksām.

Pateicoties Eiropā atceltajiem ar Covid-19 pandēmiju saistītajiem ierobežojumiem, šogad lidojumu pieprasījums sasniedza gandrīz pirms pandēmijas līmeni.

Ceļotgribētāji turpina rezervēt biļetes ziemas brīvdienām, arī tālsatiksmes ceļojumi Eiropā uzņem apgriezienus. "SmartLynx" veiktā iedzīvotāju aptauja (notika septembrī un tajā piedalījās 1010 dalībnieki) rāda, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju šoziem neplāno ceļot, jo energoresursu krīze un pieaugošā inflācija manāmi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un iespējas šobrīd doties atpūtā uz tālākiem galamērķiem. Tomēr daudzi, visticamāk, savus ceļojumus ieplānos siltajos gada mēnešos, tādēļ sagaidāms, ka saglabāsies augsts pieprasījums arī nākamajā vasaras atvaļinājumu sezonā.

Tomēr kopumā aviosabiedrības ir piesardzīgas un gatavas daudz ātrāk reaģēt uz pieprasījuma kritumu, samazinot flotes lielumu un lidojumu biežumu.