No turīga īpašuma līdz vietai, kur sākās pirmā sabiedriskā kustība, kas lika pamatus latviešu nacionālajai atmodai un atjaunotnes kustībai visā Baltijā. Valmiermuižas vēsture un šodiena nu ir apkopota vienuviet Jāņa Kalnača grāmatā "Valmiermuiža". Tā ir izdota pēc vairāk nekā 40 gadus ilgas pētniecības, vēsta Valmieras kultūras biedrība.
Valmiermuižas kultūrvēsturiskais mantojums pēdējo 20 gadu laikā piesaistījis daudzu pētnieku interesi, tomēr Dr. art. Jāņa Kalnača grāmata ir pirmais tik apjomīgais pētījums. Tajā apkopota informācija par Valmiermuižas īpašniekiem, nomniekiem un viesiem, apbūvi un saglabāšanas centieniem. Te var uzzināt, kādas vēsturiskas personības un notikumi veidojuši Valmiermuižu un Latvijas nacionālās atmodas pamatu, kā atdzimis Valmiermuižas ēku ansamblis un kāda loma šajā stāstā bijusi veiksmīgai publiskajai un privātajai partnerībai.
Grāmatā var uzzināt kāds sakars Valmiermuižai ar Lielbritānijas karaļa Čārlza III priekšteci Holšteinas-Bekas princi Pēteri Augustu Frīdrihu, kāpēc pie Valmiermuižas galvenajiem vārtiem redzams akmens ar gadskaitli 1887., kā arī ko altārgleznas retajā sižetā iekodējis mākslinieks un daudz ko citu. Faktoloģisko informāciju papildina bagātīgs vizuālo laikmeta liecību materiāls – fotogrāfijas, portreti, vēstules un citi dokumenti, materiāli no Latvijas, Igaunijas, Vācijas un Krievijas muzejiem un krātuvēm, kā arī privātkolekcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
