Iespējas invazīvo sugu pārvaldībā un apkarošanā kļūst aizvien plašākas
Foto: Publicitātes foto
Invazīvās sugas un to ietekme uz vietējam ekosistēmām kļūst aizvien aktuālāks jautājums saistībā ar klimata pārmaiņām un spēju tām pielāgoties. Invazīvs var būt jebkura veida dzīvs organisms – sēne, baktērija, kukainis, augs, zivs, dzīvnieks. Šīm sugām ir ārkārtīgi nelabvēlīga ietekme uz dabu, ekonomiku un cilvēka veselību, tās strauji vairojas, agresīvi izplatās, nomāc vietējās sugas un apdraud ekosistēmas.

Kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Evija Andrušķeviča-Jonāne, 2022. gada jūlijā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību invazīvo svešzemju sugu (ISS) saraksts tika papildināts ar 22 jaunām sugām.

Starp tām ir arī kokžņaudzējs, kas ir vairāku Latvijas stādaudzētavu sortimentā, kā arī daļa dzīvnieku, kuri tiek vai arī pastāv iespēja, ka tos mūsu valstī varētu turēt kā mīļdzīvniekus. Te var minēt Āfrikas piešvardi (Xenopus laevis), kura ir sastopama Rīgas un Latgales zooloģiskajos dārzos, domājams, arī privātās kolekcijās, aksisbriedi (Axis axis), austrumu karaļčūsku (Lampropeltis getula), kura atrodas privātā kolekcijā, kā arī mainīgo vāveri (Callosciurus finlaysonii), kura ir potenciāls mīļdzīvnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!