Sēne Latvijā ir reti sastopama, tā aug pie vecu ozolu pamatnēm mežos, alejās, parkos.
Šogad aprit 20 gadi kopš LMB dibināšanas. Daivainā čemurene, kura atrodama pie Latvijas nacionālā simbola – ozola saknēm, izvēlēta par gada sēni, jo tās lielajā čemurā bagātīgi saaugušās cepurītes ir kā daudzie biedrības biedri, aktīvā "sēņu vērotāju" kustība, kas ir izaugusi un aizvien plešas platumā biedrības darbības 20 gadu laikā, piebilst Meiere.
Daivainā čemurene pieder pie piepju sēņu grupas, tā noārda atmirušu ozolu koksni. Reizi gadā, rudenī, veidojas sporas veidojošie augļķermeņi. Tie ir lieli, sīksti, var saglabāties vairākas nedēļas, bet līdz nākamajam pavasarim var saglabāties vien tumšas cepurīšu atliekas.
Aug galvenokārt pie vecu ozolu pamatnēm, reizēm vairākus metrus no koka uz saknes, vai pie veciem ozolu celmiem. Sēne sastopama mežos, parkos, alejās, arī pie individuāli augošiem lieliem ozoliem ganībās un citās lauksaimniecības zemēs. Eiropā šī suga aug galvenokārt uz ozoliem, bet atzīmēta arī uz citiem lapu kokiem, piemēram, gobas, skābarža, bērza, dižskābarža, kļavas un kastaņas. Retos gadījumos konstatēta arī pie skujkokiem.
Augļķermeņi viengadīgi, veido lielu čemuru no daudzām mēlesveida cepurītēm, kuru kātiņi atiet no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa diametrs līdz 50 (60) centimetriem (cm), svars – pat 20 kilogrami, atsevišķas cepurītes platums līdz 4–8 cm, biezums līdz 1 cm. Virspuse cepurītēm sākumā gaiši pelēkbrūna, vēlāk kļūst tumšāka līdz pat tumši brūnai veciem eksemplāriem, nedaudz joslaina. Konsistence sīksta, kaltēta veidā – trausla. Mīkstums ir balts līdz gaiši krēmkrāsas, ar patīkamu smaržu.
Poras stūrainas, nevienādas, seklas, 2–4 uz 1 milimetru (mm), virsma krēmkrāsas līdz dzeltenīga. Stobriņu slānis nereti nolaidens gar kātiņu uz leju.
Sporas bezkrāsainas, masā baltas, olveida vai eliptiskas, 6–7 x 4–4,5 μm.
Daivainā čemurene sastopama ziemeļu puslodē, atrasta arī Austrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā sastopama reti, un tās populācija samazinās veco mežu platību samazināšanās un lielo lapu koku izciršanas dēļ. Pēc speciālistu vērtējuma Eiropā tā ierindota gandrīz apdraudēto sugu (near thretened) kategorijā.
Reģionos, kur tā sastopama bieži, tiek izmantota pārtikā, kā arī kultivēta. Austrumu valstīs tiek uzskatīta par ārstniecisku un pazīstama ar nosaukumu Maitake. Notiek arī sēnes pētījumi klīniskajā medicīnā, un tās ir perspektīvas jaunu medicīnas preparātu izstrādei.
Šogad LMB aicina pievērst uzmanību lieliem veciem ozoliem mežos, alejās, parkos, atsevišķi augošiem kokiem, īpaši dižkokiem, un mēģināt sameklēt daivaino čemureni. Par atradumiem jāziņo LMB, rakstot uz e-pastu "mikologu.biedriba@inbox.lv", kā arī jāreģistrē vietnē "dabasdati.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
