Latgales tūrisma gada balvā noskaidroti nozares profesionāļi

Apartamentu saimnieki Viktors un Inese Kukšinoviči dalās pieredzē: "Mūsu uzņēmums "VIN service" jau ilgu laiku darbojas nekustamā īpašuma nozarē. Vēl 2013. gadā konstatējām, ka Rēzeknē, atšķirībā no citām Latvijas lielajām pilsētām, praktiski nav tūristu izmitināšanas piedāvājumu, izņemot viesnīcas. 2014. gada sākumā pirmie VIN service dzīvokļi jau bija gatavi uzņemt savus viesus.

Protams, dažkārt gadās neveiklas situācijas, piemēram, viesi mēdz sajaukt reģistrēšanās un izrakstīšanās datumus vai aizmirst rezervētā dzīvokļa numuru un naktī nejauši mēģina tikt kaimiņu dzīvokļos. Tomēr mēs vienmēr cenšamies operatīvi palīdzēt mūsu viesiem.

Sākoties pandēmijai, kad visas rezervācijas sešus mēnešus uz priekšu tika atceltas trīs dienu laikā, nolēmām pārdot dažus īpašumus un uzlabot, un modernizēt atlikušos apartamentus. Tagad strādājam pie vēl viena projekta, un ceram, ka jau drīzumā varēsim piedāvāt mūsu viesiem jaunas naktsmītnes."

Muižas saimniece Nora Poiša, kuras uzņēmums tūrismā strādā jau 26 gadus, dalās savā pieredzē: "Abi ar vīru jau dažus gadus domājām par "mājiņu laukos". Tomēr abi arī nonācām pie secinājuma, ka, lai arī mājiņu iegādāties var, tās pielietojums ikdienā būtu apšaubāms. Tad nāca ideja par uzņēmuma (SIA "BORN") Rīgas centrā esošās skolas piedāvājuma dažādošanu, izveidojot "Executive center" jeb centru vadošajiem darbiniekiem. Pašlaik uzņēmums piedāvā komplekso pakalpojumu, kur lielu procentu klientu veido ārvalstnieki, kuri brauc pie mums mācīties krievu valodu. Meklējām piemērotu vietu tādā Latvijas daļā, kur ikdienā plaši tiek lietota krievu valoda. Tā tika iegādāta Lielbornes muižas ēka, veikta tās renovācija un restaurācija, atjaunots parks un infrastruktūra. Lai strādātu laukos, loģiski bija piedāvāt ne tikai dzīvošanu un mācības (semināru telpas), bet arī labu ēdināšanu, gardu muižas alu un brendiju, kā arī tādas papildu izklaides, kā laivu pārgājienus pa Daugavas lokiem un ekskursijas.

Muižas komplekss noteikti ir tā vieta, kur apstāties pie kungu mājas renovācijas ir neiespējami. Esam iegādājušies arī 1900. gadā celto muižas liellopu kūti. Ēka ir no skaista laukakmens, milzīgām koka sijām. Tur šobrīd top pārbūves projekts, kuru ceram sākt realizēt jau pavasarī. Vēlamies kļūt par vietu, kur varēs organizēt arī lielākus seminārus un pasākumus. Projekts paredz gan papildu izmitināšanas iespējas, skatuvi ar pasākumu telpu, kā arī ēdināšanas bloku, kas būs paredzēts tieši banketiem un grupu ēdināšanai."

"Klajumu" saimniece Ilze Stabulniece stāsta: "Mēs nodarbojamies ar dzīvesveida tūrismu laukos un "Klajumi" ir ģimenes uzņēmums. Mainoties ekonomikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un iegūstot pieredzi "vecajā" Eiropā, uzsākām piedāvāt apmeklētājiem, to, kas patīk un garšo pašiem. Sākām ar zirgiem, zirgu takām, ekotūrisma maršrutiem Daugavas lokos un Augšdaugavā, vēlāk pievienojās naktsmītnes un ēdināšanu.

Turpmākajos gados strādāsim pie pakalpojumu dažādošanas, viesu komforta uzlabošanas ceļojumos ar zirgiem, ērtībām naktsmītnēs, ēdamzālē un informatīvajā telpā. Nākamgad notiks Klajumu Odu takas rekonstrukcija. Turpināsim pilnveidot zināšanas kā zirgu apmācībā, tā arī Latgales Kulinārā mantojuma ēdienu gatavošanā un mārketingā."

Tā vadītāja Ilze Griezāne stāsta par centra izveidi: "Ilgu laiku senā muižas klēts ēka grima dziļā vientulībā un mazdārziņu aizsegā, bet 2003. gadā Līvānu novada dome ar sadarbības partneriem realizēja projektu, kur viens no uzdevumiem bija vēsturisko eksponātu un informācijas vākšana par senajiem, un mūsdienu amatniekiem. Tecējumā, kur vienojas upes Dubna un Daugava, veidojas dabīgā pussala, senās muižas vietā arī tika izveidots unikāls komplekss – Latgales mākslas un amatniecības centrs! Vēsturiskā ēka saplūst ar moderno daļu, kurā izvietota izstāžu zāle ar ikmēneša mākslinieku un amatnieku darbu izstādēm, radošās stikla un keramikas darbnīcas ar iespēju līdzdarboties, kā arī aprīkota izīrējama konferenču zāle.

Līvāni ir bagāti ar Līvānu stikla fabrikas industriālo mantojumu, Latvijā tā ir plašākā stikla izstrādājumu kolekcija. Lielā apmeklētāju interese par Līvānu stiklu un stikla pūšanas tradīcijām Līvānos, vedināja uz nosaukuma maiņu. Tāpēc 2021. gadā radās ideja Latgales mākslas un amatniecības centru pārdēvēt, un tagad mēs esam atpazīstami kā Līvānu stikla un amatniecības centrs.

Mūsu stikla ceļš ir sācies un vēlamies to attīstīt, jo esam vienīgie Latvijā, kur kopš 2016. gada darbojas stikla kausēšanas krāsns un prasmīgais stikla pūtējs Aleksandrs Logvins ar savu palīgu rada un rāda, kā no šī neparastā un verdošā materiāla top stikla izstrādājumi."

Par parka izveidi stāsta saimniece Inta Rozīte: ""Škladi" ir vieta Kubulos, Balvu novadā, kur saimnieko Rozīšu ģimene no Rīgas. Tika iegādāta bijušās Balvu stacijas noliktavas teritorija, kura pamazām tiek restaurēta, atjaunojot sagruvušās ēkas, labiekārtojot teritoriju, radot pievilcīgu vidi ne tikai Balvu novada iedzīvotājiem, bet arī tās ciemiņiem." Rozīšu ģimene – Inta un Dzintars ir pārliecināti, ka labiekārtojot teritoriju, ieguvēji būs visi un Kubulos būs par vienu teritoriju mazāk, kura rada degradējošu vidi.

Kas ir paveikts? "Šklados" vasaras sezonā ir iespējams saņemt vairākus pakalpojumus vienuviet: doties ekskursijā uz Škladiem ar pieredzes stāstu par vēsturi, teritorijas attīstību un ieskatu nākotnē; iznomāt kādu no 16 dažāda izmēra velosipēdiem; ieturēt maltīti; nodoties aizraujošām lāzertaga spēlēm divās arēnās; tāpat Latgales burgeri tiek tirgoti ārpus "Škladu" teritorijas no ēdienu pārvietojamā busiņa.

Laukos jauniem cilvēkiem ir iespēja veiksmīgi realizēt savu biznesa ideju un Zanda un Guntis Trukšāni tam ir labs apliecinājums. Viņi Ludzā izveidojuši savu uzņēmumu un nodarbojas ar pašu saimniecībā bioloģiski audzētu dārzeņu un ogu pārstrādi. Kā stāsta Zanda, šogad noteikti gaidāma arī produkcijas papildināšana: "Mēs papildinām savu produktu sortimentu ar jauniem garšvielu veidiem un klāt nāk arī jauni produkti. Stāstot par ražošanu, padalāmies ar interesantām niansēm, kuras bieži vien pārsteidz viesus."

Par savu pieredzi Irēna stāsta: "Strādāju tūrisma jomā kopš 1998. gada. Tajā laikā Preiļos tikai sākām veidot tūrisma informācijas centru un arī kaut kādu tūrisma piedāvājumu. Es pati lasīju par Preiļu vēsturi, leģendas par Preiļu parku un izveidoju ekskursiju pa Preiļiem. Tā kā Dievs man ir devis spēju dziedāt, tad ekskursiju laikā dziedāju tūristiem Preiļu himnu un latgaliešu tautasdziesmas, gadiem ejot, tas izvērtās plašāk un es sāku dziedāt arī Preiļu kapelā, lai parādītu tās brīnumaino akustiku.

Protams, kļūmes un kavēšanās gadās regulāri, tā ir gida ikdiena. Reizēm ir smieklīgi pārpratumi par to ko, nozīmē "dziedošais gids", ir bijuši cilvēki, kas domā, ka es visu ekskursiju vadu dziedot."