Būtiski pieaugot izmaksām par elektroenerģiju, siltumenerģiju un citiem komunālajiem maksājumiem, 44 procenti iedzīvotāju plāno samazināt ikdienas tēriņus, lai spētu nomaksāt komunālo maksājumu rēķinus, liecina "Luminor" bankas veiktā iedzīvotāju aptauja. Savukārt katrs piektais aptaujātais jeb 21 procents kā risinājumu dzīves dārdzībai izvēlējies papildu energoefektivitātes risinājumu ieviešanu mājoklī, lai samazinātu ikmēneša rēķinus ilgtermiņā. Tos biežāk plāno ieviest Pierīgā dzīvojošie un iedzīvotāji virs 50 gadiem.
Aptaujas dati rāda, ka samazināt tēriņus vairāk plāno sievietes, kā arī iedzīvotāji Latgalē, bet mazāk ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem.
"Tas ir acīmredzami, ka straujais izmaksu kāpums par mājokli un augstā inflācija atstāj iespaidu uz pirktspēju, un iedzīvotājiem ir daudz rūpīgāk jāizsver ikdienas pirkumu nepieciešamība vai jālūkojas pēc lētākām vai alternatīvām izvēlēm, lai varētu norēķināties par mājokļa uzturēšanu un savām finanšu saistībām. Bankas novērojumi liecina, ka iedzīvotāji cenšas būt finansiāli disciplinēti un maina vai pielāgo savus paradumus, piemēram, īstenojot dažādus taupības un energoefektivitātes risinājumus," stāsta Jekaterina Ziniča, "Luminor" biznesa attīstības vadītāja.
Aptuveni katrs sestais aptaujātais (12%) atzīst, ka pelna pietiekami, lai spētu norēķināties par obligātajiem ikmēneša izdevumiem arī to pieauguma gadījumā.
Pelna pietiekami vai ir uzkrājumi
Gandrīz trešdaļa aptaujāto atzīst, ka viņu ienākumi ir pietiekami, lai ikmēneša rēķinu nomaksa nesagādātu raizes vai arī ir izveidots drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem. Ienākumus kā pietiekamus, lai segtu cenu pieaugumu, divas reizes biežāk norādījuši vīrieši nekā sievietes. Savukārt ar uzkrājumiem visbiežāk nodrošinājušies seniori.
"Ir jūtams, ka klientu zināšanas par finanšu plānošanu pamazām uzlabojas un vismaz daļa klientu cenšas visu nopelnīto uzreiz neiztērēt, bet veidot uzkrājumus dažādām neparedzētām situācijām. Tādos apstākļos kā šobrīd, kad inflācija ir rekordaugsta, finansiālais drošības spilvens ir ļoti būtisks, lai spētu pārdzīvot šo ekonomiski sarežģīto laiku, bez iedzīvošanās parādos. Diemžēl redzam, ka apzinīgākie joprojām ir vecāka gadagājuma cilvēki nevis ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Tas iespējams tāpēc, ka seniori ir pieredzējušāki un attiecīgi piesardzīgāk raugās uz nākotni, kamēr jaunāki cilvēki ir aktīvāki šodien un mazāk domā par negaidītām situācijām vai uzkrājumiem tālākai nākotnei," atzīst Jekaterina Ziniča.
Kā liecina aptauja, aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs (9%) plāno meklēt labāk atalgotu darbu, lai spētu nomaksāt ikmēneša komunālos rēķinus. Šāda atbilde ir vispopulārākā jauniešu vidū līdz 29 gadu vecumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
