Zāles, e-cigaretes un kamuflāžas apģērbs: par ko tūristiem draud nepatikšanas?

Likuma nezināšana neatbrīvo no soda, tāpēc, pirms doties uz citu valsti, īpaši Āzijas, Tuvo Austrumu, Āfrikas vai Dienvidamerikas reģionos, jāizpēta, kas tajās ir atļauts un kas – aizliegts. Pretējā gadījumā ceļojums var beigties jau vietējā lidostā, kur pārbauda bagāžas saturu.

Pēc Pasaules Muitas organizācijas ("World Customs Organization") ierosinājuma 1983. gadā, 26. janvāris pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā muitas diena. Šajā dienā godina visas muitas amatpersonas un aģentūras, kas ik dienu strādā, lai sargātu valstu robežas un nepieļautu ar nelikumīgu preču un citu lietu ievešanu.

Drošībsargu saspringtā darba aizkulises redzamas raidījumā “Noķert kontrabandistu” kanālā ‘‘National Geographic’’! Starptautiskajā muitas dienā “National Geographic” piedāvā uzzināt, kādi aizliegumi ir spēkā atsevišķās pasaules valstīs un kas patiesībā notiek ar tiem tūristiem, kas tos pārkāpuši!

2017. gada 9. oktobrī Hurgadas starptautiskajā lidostā tika arestēta tolaik 33 gadus veca Lielbritānijas pilsone Lora Plamere. Muitas darbinieki, pārbaudot viņas koferi, atklāja, ka līdzi sieviete bija paņēmusi 290 pretsāpju medikamenta tramadola tabletes.

Drošības sargiem viņa paskaidroja, ka tramadola tabletes paredzēts viņas vīram Omaram Abdel-Azimam, kurš ciešot no muguras sāpēm. Jāpiebilst, ka, lai gan daudzās valstīs tramadols ir legāls recepšu pretsāpju līdzeklis, privātpersonām aizliegts to pārdot Ēģiptē.

Lora apgalvoja, ka nezināja, ka šīs zāles Ēģiptē ir aizliegtas, tāpēc arī necentās tās slēpt, un bija pārsteigta, kad viņu aizturēja.

Tomēr Plamerei izvirzīja apsūdzību narkotiku glabāšanā un mēģinājumā ievest kontrabandu. Pēc Ēģiptes bargās likumdošanas viņai draudēja ieslodzījums līdz 25 gadiem vai pat nāvessods.

Šis gadījums izraisīja plašu rezonansi visā pasaulē, taču tas neglāba Plameri no cietumsoda. Tiesa viņai piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, bēdīgi slavenajā Kenas cietumā. Tur sodu izcieš arī "Islāma valsts" un "Musulmaņu brālības" kaujinieki.

Par laimi, Plamere aiz restēm pavadīja tikai trešdaļu no piespriestā soda – vienu gadu un vienu mēnesi. Viņa brīvībā tika izlaista reizē ar vēl gandrīz septiņiem tūkstošiem ieslodzīto, kurus Ēģiptes prezidents atbrīvoja pirms termiņa, atzīmējot valsts 2011. gada revolūcijas gadadienu.

Jāatzīmē, ka Ēģipte nav vienīgā valsts, kurā aizliegts iebraukt ar tramadolu somā. To nedrīkst ņemt līdzi, dodoties, piemēram, uz Grieķiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Runājot par citām vielām, kuras aizliegts ieviest bagāžā, var minēt, piemēram, zāles, kas satur pseidoefedrīnu. Tās ir aizliegts ievest Japānā. Šī viela pieder pie asinsvadus sašaurinošiem līdzekļiem, kas atvieglo elpošanu. Pseidoefedrīns ir daudzu pretdrudža un pretgripas medikamentu sastāvā, piemēram, "Theraflu", "Nurofen" un citos. Jāpiebilst, ka nepieciešamības gadījumā šo vielu saturošas zāles var iegādāties uz vietas.

Singapūrā pat nepieciešama speciāla atļauja, lai varētu ieceļot ar miegazālēm, prettrauksmes zālēm un spēcīgiem pretsāpju līdzekļiem. Arī citā Āzijas valstī, Indonēzijā, aizliegts ievest miegazāles un kodeīnu saturošus medikamentus.

Kostarikā atļauts ievest tikai tādu medikamentu daudzumu, kas nepieciešams tur uzturoties un tikai ar ārsta izziņu, kas to apstiprina. Arī ceļojot uz Ķīnu jābūt ārsta izziņai, kurā uzskaitīts un pamatots līdzi ņemamo zāļu daudzums.

Ārzemniekiem jau daudzus gadus aizliegts ievest Indijā satelīttelefonus un ziņojumapmaiņas ierīces. Pēc tam, kad tika noskaidrots, ka 2008. gadā Mumbajā notikušais terora akts bija sarīkots ar satelīttelefonu palīdzību, tika ieviesti stingrāki noteikumi attiecībā uz šīm ierīcēm.

Tas skaidrojams ar to, ka satelīttelefoni apiet Indijas mobilo tālruņu sistēmu un valdībai tos ir grūti uzraudzīt vai izsekot. Taču tūristi var tos lietot, ja saņēmuši speciālo atļauju no vietējās telekomunikācijas ministrijas.

Tādas atļaujas nebija pasaulē lielākās naftas kompānijas "Saudi Aramco" augstākā līmeņa vadītājam, kas 2022. gadā tika īslaicīgi arestēts par šāda veida telefona lietošanu. 62 gadus vecais Oksfordas universitātes absolvents Ferguss Makleods, kas kompānijā atbild par sakariem ar investoriem, paskaidroja, ka iegādājas satelīttelefonu 2017. gadā darba specifikas dēļ, jo bieži uzturoties reģionos ar sliktiem telefonsakariem. Makleods tika izlaists pret ķīlu un vēlāk stājās tiesas priekšā, kur viņam piesprieda naudas sodu.

Satelīttālruņi aizliegti vai to lietošana ir stingri regulēta arī Ķīnā, Kubā, Bangladešā, Nigērijā, Ziemeļkorejā, Sudānā, Pakistānā, Krievijā un citur.

Tādos populāros Karību jūras reģiona tūrisma galamērķos kā Antigvā, Barbadosā, Grenādā, Jamaikā un Sentlūsijā ir stingri likumi, kas aizliedz civiliedzīvotājiem valkāt apģērbu, kas ir līdzīgs militārajām uniformām. Tāda stila apģērbu nedrīkst ievest arī bagāžā. Tāpat arī aizliegts valkāt kamuflāžas mugursomas vai rokassomiņas.

Šāds aizliegums pastāv valstīs, kuras piedzīvojušas iekšējos konfliktus ar nemiernieku grupējumiem vai teroristiem, un nevēlas, lai civiliedzīvotāji un tūristi tiktu nejauši uztverti par bruņotiem kaujiniekiem.

Ceļotājiem, kas dodas safari uz Āfrikas valstīm, piemēram, Zimbabvi vai Zambiju, jāzina, ka šajās valstīs, kā arī Ēģiptē un Kubā, jāizvairās arī no militārām vajadzībām paredzēta aprīkojuma izmantošanas. Piemēram, binokļiem, it īpaši, ja tiem ir nakts redzamības funkcija. Šādi priekšmeti drīkst atrasties tikai militāru darbinieku rokās.

Tiem, kas vēlas doties ceļojumā uz Taizemi, jāņem vērā, ka elektroniskās cigaretes jeb e-cigaretes šajā valstī aizliegtas kopš 2014. gada. Ikvienu iedzīvotāju vai tūristu, kas pārkāpj šo likumu, var arestēt. Likumpārkāpējam var draudēt naudas sods, kas vairākas reizes pārsniedz nelegālās preces vērtību, vai pat cietumsods līdz desmit gadiem.

Lai gan likums, kas aizliedz e-cigaretes, ir spēkā jau teju desmit gadus, ārzemju ziņu virsraksti ik pa laikam vēsta par kārtējām nepatikšanām tūristiem.

Viens šāds gadījums fiksēts 2019. gadā Puketas salā. Kādu sievietei no Francijas apturēja vietējā policija, kad viņa kā pasažiere brauca ar motorolleru, turot rokās e-cigareti.

Viņa nolīga advokātu, stājās tiesas priekšā, kur viņai piesprieda naudas sodu 40 tūkstošu batu (apmēram 1200 eiro) apmērā un lika pamest valsti. Kopumā brauciens ar e-cigareti viņai izmaksāja 286 tūkstošus batu (8000 eiro), ieskaitot advokāta un tiesas prāvas izmaksas.

Tai pašā gadā Patajas tiesa piesprieda 30 tūkstošu batu (850 eiro) naudas sodu skaņu režisoram, kurš strādāja holandiešu dziedātāja Džerara Džolinga koncertā šajā pilsētā. Policisti pamanīja viņu uz ielas, lietojam e-cigareti. Džolings mēģināja iejaukties, lai aizstāvētu savu darbinieku, un tā iemesla dēļ arī tika īslaicīgi aizturēts.