Par izlietoto bateriju potenciāliem draudiem dzīvajai dabai skaidro "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa: "Bateriju sastāvā ir vairākas videi un cilvēka veselībai bīstamas vielas – skābes, sārmi, kadmijs, mangāna dioksīds, dzīvsudrabs, cinks, svins un citas vielas. Izmestas nepiemērotās vietās, izlietotas baterijas var sākt rūsēt un to korpuss sadalīties, kā rezultātā to sastāvā esošās ķīmiskās vielas var nonākt augsnē, piesārņot ūdeni un visbeidzot nonākt cilvēka organismā, radot neatgriezeniskas sekas cilvēka veselībai."
Piemēram, baterijās esošais svins ir toksisks metāls, kas ir īpaši bīstams grūtniecēm un bērniem. Svins var izraisīt gan bērnu attīstības un augšanas traucējumus, bojāt nieres, smadzeņu darbību, ietekmēt atmiņu, bīstami paaugstināt asinsspiedienu un radīt nervu sistēmas traucējumus. Savukārt baterijās esošais niķelis un kadmijs var izraisīt smagus nieru bojājumus, kā arī provocēt vēža šūnu attīstību. Daudzkārt lādējamās baterijas jeb akumulatori ir īpaši bīstami, jo papildu jau minētajam svinam satur arī sērskābi, kas ir īpaši kodīga – nokļūstot uz ādas var izraisīt smagus ķīmiskos apdegumus, bet, iekļūstot acīs, tūlītēju aklumu.
Bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi pastiprina ūdens klātbūtne, kas veicina izlietotu bateriju rūsēšanu un kaitīgo vielu nonākšanu vidē. Arī atkritumu poligonos esošās skābes pastiprina bateriju korpusa noārdīšanos, kā rezultātā tiek veicināta bateriju sastāvā esošo ķīmisko vielu nonākšana dabā. Tieši tādēļ nedrīkst pieļaut izlietotu bateriju bezatbildīgu izmešanu tam nepiemērotās vietās, tajā skaitā kopā ar sadzīves atkritumiem, kā arī tās nevar mest dalītās vākšanas konteineros vieglajam iepakojumam, tādējādi pakļaujot riskam ne tikai šķirošanas līniju darbiniekus, bet arī bojājot atkritumu šķirošanas un pārstrādes iekārtas.
Patvaļīga bateriju sadedzināšana var nodarīt lielu kaitējumu videi, jo bateriju sadedzināšanas laikā to sastāvā esošās vielas var nonākt gaisā vai koncentrēties pelnos, ar laiku nosēžoties uz tuvumā esošajiem augiem un uzsūcoties ūdenī, ko patērējam uzturā.
Ikdienā izlietotās baterijas un akumulatorus var nodot pārstrādei visās bateriju tirdzniecības vietās īpaši izvietotās savākšanas kastēs, kā arī videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos. Sadarbībā ar AS "BAO", bateriju vākšanas kasti var saņemt gan iestādes, gan uzņēmumi. Papildus tam Latvijā ieviesta unikāla izlietoto bateriju depozīta iekārta, kas ar katru nodoto bateriju ļauj nopelnīt bonusa punktus.
Izlietotas pirkstiņbaterijas ir gana izplatīta videi kaitīgo preču atkritumu vienība, kuru ir iespējams efektīvi iekļaut depozīta sistēmā, nodrošinot ne tikai lielāku pārstrādē nonākušo bateriju apjomu, bet arī sekmēt sabiedrības motivāciju šķirot baterijas. Šobrīd Rīgā, "Narvesen" veikala telpās Dzirnavu ielā 74/76, ir atklāta un veiksmīgi darbojas pirmā izlietoto bateriju depozīta iekārta, kas pieņem nolietotas pirkstiņbaterijas (A, AA un AAA), kā arī izlietotas elektroniskās cigaretes, par katru nodoto šo videi kaitīgo preču vienību piešķirot bonusa punktus. Sakrātos bonusa punktus iespējams apmainīt pret vērtīgām dāvanām no kampaņas partneriem – "Narvesen", "OX Drive", "Carguru" un drīzumā arī citiem partneriem. Šī gada laikā ir paredzēts atklāt vēl 25 izlietoto bateriju un nolietoto elektronisko cigarešu savākšanas iekārtas.
"Atzīmējot Starptautisko Bateriju dienu, 18. februārī par "WinGo Deposit" iekārtā nodotām izlietotām baterijām tiks piešķirti bonusa punkti dubultā apjomā, ko ikviens kampaņas dalībnieks pēc tam varēs apmainīt pret gardu kafiju, koplietošanas auto braucieniem vai pat braucienam ar Teslu," norāda "WinGo Deposit" vadītājs Vismands Menjoks. Bonusa punktu krāšanai nepieciešams savā viedtālrunī instalēt aplikāciju "Wingo", kurā varēs ērti sekot līdzi gan iegūtajiem punktiem, gan arī audzēt virtuālu koku, izprotot savu ieguldījumu dabas saudzēšanā.
Lai pateiktos ikvienam Starptautiskās Bateriju dienas dalībniekam, kas 18. februārī būs nodevuši baterijas pārstrādei "WinGo Deposit" iekārtā, būs iespēja piedalīties momentloterijā.