Masku un svinību paradīze – Venēcijas karnevāls uzņem apgriezienus

Lai patiesi izprastu Venēcijas karnevālu, vajag veikt ne tikai ceļojumu uz Itāliju, bet arī ceļojumu laikā. Populārā karnevāla vēsture nav nemaz tik caurskatāma un viennozīmīga. Līdz pat mūsdienām par karnevāla tradīcijas pirmsākumiem dažādos avotos ir atrodama visnotaļ atšķirīga informācija.

Karnevāla oficiālajā tīmekļa vietnē minēts, ka tā pirmsākumi ir meklējami 1162. gadā, kad Venēcijas Republika guva uzvaru pār savu lielāko ienaidnieku – Akvilejas patriarhu. Pilsētas iedzīvotāji pulcējās Svētā Marka laukumā, kur dejoja un līksmoja. Vēlāk karnevālu sāka rīkot pirms Lielā gavēņa, kad venēcieši steidza izpriecāties no visas sirds, pirms uzsāka 40 dienas garo gavēni pēc kura seko Lieldienas. Ar laiku karnevāls kļuva tik populārs, ka tā svinības sākās jau oktobrī, tā teikt, lai var izpriecāties no visas sirds.

Venēcijas karnevāla tradīcija turpinājās vairākus gadsimtus, līdz to 1797. gadā aizliedza Svētās Romas imperators Francisks II. Tika aizliegts ne tikai karnevāls, bet arī masku nēsāšana, kas tolaik jau bija kļuvusi par ikdienu. Taču ne visi šo tradīciju izmantoja godprātīgi. Aiz maskām bieži vien slēpās noziedznieki.

Kaut arī daži karnevāla tradīciju centās atjaunot jau 19. gadsimtā, tomēr īsteni tas tika atjaunots vien 1979. gadā. Vietvara seno karnevāla tradīciju izmantoja, lai piesaistītu uzmanību Venēcijai, tādējādi veicinot tūrisma uzplaukumu.

Kaut arī sākotnēji maskas tika izmantotas vien karnevāla laikā, tomēr ar laiku venēcieši tās sāka valkāt arī ikdienā. Aiz maskām varēja paslēpt savus trūkumus un pat identitāti. Tādējādi padarot visus vienlīdzīgus, vienlaikus dzēšot sociālās šķiras. Ikviens varēja pārvērsties par ko vien sirds kāro, tāpēc cilvēkus maskās bija ierasts sveicināt ar frāzi: "Hello, madame mask!" Tas gan noveda pie tā, ka sāka izplatīties noziedzība, jo arī zagļi varēja paslēpties aiz krāšņām maksām.

Mūsdienās maskas ir kļuvušas par karnevāla galveno simbolu. "Bauta" ir klasiska maska, kas aizsedz visu seju, atstājot brīvu vien sejas apakšdaļu. "Columbina" aizsedz tikai acis, un īsteni slavenu to padarīja "Commedia dell'Arte" (populārs itāļu teātra veids no 16. līdz 18. gadsimtam). Savukārt maska ar garu knābi, ko ārsti nēsāja mēra laikā, joprojām ir viena no populārākajām.

Arī tērpu izvēle ir plaša. Karnevāls ir milzu brīvdabas modes skate, kur var piepildīt jebkuras idejas. Taču populārākie ir 18. gadsimta kungu un dāmu tradicionālie tērpi, kas pierāda cilvēku vēlmi kaut uz vienu dienu iejusties aristokrātu lomā. Izvēloties tērpu, jāņem vērā, ka februāris Venēcijā ir gana vēss.

Protams, svarīgākais ir karnevāla laikā izbaudīt krāšņos tērpus un maskas. Tamdēļ tiek rīkotas gan skates, gan svinīga gondolu parāde. Venēcieši neaizmirst par senām tradīcijām, kuras godina Svētā Marka laukumā. Karnevāla laikā notiek arī daudzi slēgtie pasākumi, uz kuriem biļetes jāgādā laicīgi. Turklāt biļešu cenas ir visai nedraudzīgas ceļotāju budžetam. Taču par to nemaz nav jāuztraucas, jo februārī visā Venēcijā valda svētku atmosfēra.

Kā gan, apmeklējot Venēciju, var nenogaršot tradicionālos našķus? Viens no Venēcijas populārākajiem saldumiem ir "frittella". Tas ir brīnišķīgs virtulis, ko mūsdienās gatavo visdažādākajās formās. Arī pildījums atšķiras – tas varbūt gan olu krēms, gan nedaudz veselīgāks – pagatavots no jāņogām un sukādēm. Vēl viens nogaršošanas vērts deserts ir "galani" – neticami gaisīga kūciņa, ko pārkaisa ar pūdercukuru.

Venēcijas karnevāls ir pārdzīvojis dažādus vēsturiskus notikumus, taču tas nav zaudējis savu aktualitāti. Tieši pretēji – mūsdienās tas kļūst arvien populārāks un notikumiem bagātāks. Kaut arī Covid-19 pandēmijas laikā karnevāls bija slēgts, šogad tas atkal uzņem apgriezienus. Karnevāla atklāšana notika jau 4. februārī, bet aizraujošākie pasākumi vēl tikai priekšā. Naskākie ceļotāji vēl var uzspēt izbaudīt karnevālu, kurš noslēgsies 21. februārī. Ar karnevāla programmu var iepazīties šeit.

Rakstam tika izmantota informācija no "Venice Events" un "Lonely Planet".